Vides izglītības iespējas
Atkritumu šķirošana, resursu taupīšana un videi draudzīgi paradumi ir prasmes, kas arvien biežāk kļūst par neatņemamu izglītības procesa sastāvdaļu. Raidījuma “IzMet gudri” jaunākajā epizodē pievēršamies bērnu un jauniešu izglītošanai par atkritumu apsaimniekošanu un ilgtspējīgu dzīvesveidu.
Dabas un tehnoloģiju parkā URDA ik gadu viesojas tūkstošiem bērnu un jauniešu no visas Latvijas. Kā atzīst SIA “ZAAO” Vides kompetenču un izglītības centra vadītāja Dina Lukaševiča-Lāce, bērni ir viena no atsaucīgākajām auditorijām vides izglītībā. “Svarīgākais ir tas, ka viņi sāk mācīties jau bērnudārzā. Augot viņi maina paradumus un kļūst par mazajiem pieaugušajiem. Grūtāk sasniedzamie ir lielāki bērni un vidusskolēni – tur jāmeklē citi veidi, kā viņus uzrunāt.”
Vides izglītības speciālisti uzsver, ka bērni nereti kļūst par zināšanu nesējiem arī savās ģimenēs. “Mazie bērni ir tie, kuri ļoti ātri apgūst dažādas idejas, un viņiem ir izteikta atbildības sajūta,” stāsta Dina Lukaševiča-Lāce.
Ekoskolu programmas svarīgā nozīme
Būtisku lomu bērnu izglītošanā par vidi spēlē Ekoskolu programma, kas pasaulē radās 1994. gadā, pieaugot diskusijām par klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un vides piesārņojumu. Par programmu stāsta Ekoskolu programmas vadītājs Latvijā Daniels Trukšāns: “Viens no risinājumiem globālajiem izaicinājumiem bija vides izglītība. Šobrīd tā ir kļuvusi par globālu kustību, un Latvijā 2027. gadā Ekoskolu programma svinēs 25 gadu jubileju.”
Programmas galvenais mērķis ir sniegt izglītības iestādēm iespēju ne tikai mācīties par vides jautājumiem teorētiski, bet arī praktiski ieviest ilgtspējīgus risinājumus savā ikdienā. “Doma bija radīt programmu, kurā izglītības iestādes un jaunieši var īstenot dažādas aktivitātes, samazināt savu ietekmi uz vidi un risināt savā kopienā aktuālas vides problēmas,” norāda Daniels.
Vides izglītības nodarbībā.
Izglītības iestāžu pieredze
Par videi draudzīgu paradumu veidošanu jau pirmsskolas vecumā rūpējas arī Valmieras pirmsskolas izglītības iestāde “Krācītes”. Šeit darbojas mazā ekopadome, kuras dalībnieki mācās šķirot atkritumus, atkārtoti izmantot dažādus materiālus un rūpēties par dabas resursiem. Pirmsskolas skolotāja Inga Čerņavska stāsta: “Mēs mācām bērnus taupīt ūdeni un elektrību. Pie mums ir izveidota komposta kaste un siltumnīca, kur bērni paši darbojas un apgūst praktiskas iemaņas.”
Aktīvi Ekoskolu programmā iesaistījusies arī Valmieras sākumskola. Viens no interesantākajiem projektiem ir atkritumu audits, kura laikā skolēni veselas nedēļas garumā analizē skolā radīto atkritumu daudzumu un sastāvu. Šāda pieeja palīdz ne tikai izprast problēmu, bet arī meklēt risinājumus tās mazināšanai.
Kā uzsver Valmieras sākumskolas ekoskolas koordinatore Ilona Tropa, skolēnu iesaiste rada pozitīvu ietekmi arī ārpus skolas sienām: “Bērni ir tie labie vēstneši, kas zināšanas aiznes uz mājām.”
Ilgtspējīgas idejas arī profesionālajā izglītībā
Videi draudzīgi risinājumi tiek īstenoti arī Valmieras tehnikumā, kur ilgtspējas principi integrēti dažādos mācību priekšmetos un praktiskajos darbos.
Pārtikas ražošanas laboratorijās audzēkņi mācās efektīvi izmantot produktus, samazinot pārtikas atkritumu daudzumu. No ražošanas procesā radušajām spiedpaliekām top jauni produkti, piemēram, no ābolu spiedpaliekām tiek gatavots ābolu etiķis.
Savukārt metālapstrādes programmās īpaša uzmanība tiek pievērsta materiālu atkārtotai izmantošanai. Metāla atgriezumi tiek rūpīgi šķiroti un izmantoti jaunu izstrādājumu veidošanā, tādējādi samazinot resursu izšķērdēšanu.
Pieredze izglītības iestādēs apliecina, ka videi draudzīgi paradumi visefektīvāk veidojas tad, ja tos apgūst jau agrā vecumā. Bērni ne tikai iemācās šķirot atkritumus vai taupīt resursus, bet kļūst par pārmaiņu veicinātājiem savās ģimenēs un kopienās.
Jo agrāk tiek ielikti ilgtspējīgas domāšanas pamati, jo lielāka iespēja, ka nākotnē videi draudzīga rīcība kļūs par pašsaprotamu ikdienas sastāvdaļu.
