Jauns mācību gads – jauni skolotāji un skolu vadītāji

1. septembrī īpašs brīdis bija ne tikai skolēniem, bet arī pedagogiem un skolu vadībai. Vairākās izglītības iestādēs darbu sāk jauni cilvēki, kuri līdz šim nav strādājuši izglītībā – to vidū ir gan skolotāji, gan arī direktori. Viņi atzīst, ka nereti nācies dzirdēt jautājumu ar negatīvu noskaņu – kāpēc izvēlēts darbs tieši skolā. Tomēr katram no viņiem ir sava motivācija.

Jānis Siliņš ir Aizkraukles Profesionālās vidusskolas direktors, darbu skolā uzsāka šogad vasarā. Uz jautājumu, kāpēc lēma savu profesionālo karjeru turpināt tieši izglītības nozarē, Jānis atzīst, ka tā vienmēr bijusi tuva, jo abi vecāki ir skolotāji. Jau vasarā viņš saskāries ar pirmo izaicinājumu – pedagogu piesaisti darbam skolā.

“Es domāju, ka ar katru gadu aizvien grūtāk būs. Mēs zinām, ka daudzās jomās pat pedagogi nenāk studēt, kur nu vēl atrast. Mums arī bija pietiekami daudz izaicinājumu ar matemātiku šogad. Paldies Dievam, bijusī kolēģīte arī izpalīdzēja un piekrita. Joprojām vēl meklējam papildspēkus, nu, kaut kā mēģināsim tikt galā,” saka jaunais direktors Jānis Siliņš.

Skolā liela daļa audzēkņu ir no tuvējās apkārtnes, Sēlijas. Viņi novērtē, ka jaunie speciālisti izvēlas strādāt reģionā.

Ieva un Livita, Aizkraukles Profesionālās vidusskolas 4. kursa audzēknes: “Mums ļoti patīk, jo jauni cilvēki, tas ir ļoti labi. Mēs ļoti ceram, ka tie skolotāji arī paliks un atbalstīs šo skolu, cik daudz un labi viņi varēs. Ļoti interesanti, ka kaut kas jauns ienāk skolā. Katram ir savas metodes, viņš parāda to, kā viņš māk. Skolā kaut kas jauns parādās, skola attīstās. Jo jaunāki skolotāji, jo arī vairāk jauniešiem tas patīk.”

“Diezgan jautri būs. Dabūs redzēt jaunas personības, kā viņš uzvedās pie mums un kāda būs viņam attieksme. Man būs interesanti redzēt, kas viņš par cilvēku. Kā viņš te savi parādīja, man patika. Viņš nodarbojas ar sportu, tā ir laba zīme priekš manis,” domā 2. kursa audzēkņi Raivo, Eduards, Mārcis un Kristaps.

Arī Ritvars Mūrnieks šogad pirmo reizi uzsāks skolotāja gaitas datorikas nodaļā Ogres tehnikumā. Pirms trim gadiem viņš pats absolvēja tehnikumu un toreiz bija pārliecināts, ka te vairs neatgriezīsies. Tomēr domas mainīja un vēlas nodot savas zināšanas citiem. Jaunais skolotājs uzskata, ka tā ir arī iespēja labāk izprast jauniešus.

“Es domāju, ka es ļoti labi apzinos un saprotu, kādas ir sajūtas tiem, kas sēdēs pēdējās lekcijās un klausīsies vai darīs. Tāpēc, ka man nav starp manu absolvēšanu un manu sākšanu strādāt kā pedagogam 10 gadi. Tie ir tikai 3, 4 gadi. Un es tās sajūtas vēl ļoti labi atceros,” saka Ritvars Mūrnieks, Ogres tehnikuma skolotājs datorikā.

Arī Gustavs Baļčūns ir Ogres tehnikuma absolvents. Jau gadu viņš strādā par skolotāju smago spēkratu mehānikā. Šādu iespēju piedāvāja tehnikuma vadība, aicinot viņu palikt skolā jau kā pedagogam. Gustavs stāsta, ka, būdams skolotājs, viņš pats izjūt vēlmi turpināt mācīties un pilnveidoties.

Gustavs Baļčūns, Ogres tehnikuma skolotājs smago spēkratu mehānikā: “Ja es aizietu profesionāli strādāt par mehāniķi, es nezinu, vai es vēl vēlētos paralēli mācīties. Tad gribētos iet tajā novirzienā, vienkārši strādāt un pelnīt naudu. Tad vairs nešķistu, ka jāiet mācīties, ja jau tagad var strādāt un arī tīri labi iztikt ar to.” 

Atbildot uz jautājumu, kāpēc arvien mazāk jauniešu izvēlas pedagoga profesiju, uzrunātie speciālisti norāda uz zemu atalgojumu, kā arī līdz šim realizētajām pārmaiņām nozarē.