Kompostēt var arī dzīvoklī – bez smakām un sava dārza

Par to, kā ikdienā dzīvot dabai draudzīgāk, tiek runāts arvien vairāk. Viens no veidiem ir kompostēšana, ko, izrādās, var darīt ne tikai laukos, bet arī pilsētā. Ogres Centrālajā bibliotēkā bērni kopā ar kompostēšanas eksperti Zani Kopštāli mācījās, kas nonāk kompostā un kā pareizi izveidot komposta burgeru. 

Zane Kopštāle, zīmola “Komposts.lv” kompestēšanas un aprites ekonomikas eksperte: “Šajā stāvā viņas dzīvo un aktīvi ēd. Te vēl var atpazīt, ka tur bija gurķis, ka tur bija kāds kabača gabaliņš. Bet tas stāvs, kurš jau ir vecāks, tātad, tad, kad tas bija pilns, mēs viņu samainījām…šajā stāvā jau ir nostāvējies vermikomposts jeb slieku komposts. Un reizēm tur vēl uzturās sliekas vai ir kāda izdēta ola, bet šo materiālu jau var droši lietot, pabarojot savus augus puķupodos vai dobītēs.”

Vidzemes televīzijas foto

Šādu slieku daudzstāvu māju demonstrē kompostēšanas eksperte Zane Kopštāle. Viņa stāsta, ka tas ir viens no piemēriem, kas pierāda – kompostēt iespējams ikvienam.

Zane Kopštāle, zīmola “Komposts.lv” kompestēšanas un aprites ekonomikas eksperte: “Šis ir brīnišķīgs risinājums, kas der arī pilsētā, dzīvojot telpās, pieliekamajā vai kādā garāžā vai, ja tas ir tāds dizainisks risinājums, pat kādā telpā. Pareizi to veidojot, nebūs smaku, un neviens nezinās, ka tur jums iekšā vispār kāds kompostē.”

Ar dažādiem padomiem par kompostēšanu un to, kā atšķirt, kas pārstrādājas un kas nē, Zane bērnus iepazīstināja vides nodarbībā Ogres Centrālajā bibliotēkā. Tās pārstāve stāsta, ka šī tēma kļūst arvien aktuālāka. 

Sandra Nikolajeva, Ogres Centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja: “Tā kā mūsu bibliotēka ir zaļā bibliotēka – ēka, kura ir ilgstspējīga, un bibliotēkā mēs paši un arī bērni ir lielu resursu izmantotāji, mēs patērējam daudz papīru ikdienā, tad lēma par labu šādai idejai. Bērniem mēs varētu parādīt, pamācīt, kā šos materiālus varam ilgstspējīgi izmantot, radot gan spēles, gan iemācoties kompestēt, jo mēs ikdienā radām ļoti daudz bioatkritumus mājās, un bērni šodien mācās tos izmantot pareizāk.”

Bērniem to bija iespēja apgūt ne tikai klausoties pasniedzējas stāstītajā, bet arī pašiem praktiski darbojoties un kopīgi izveidojot komposta burgeru. 

Vidzemes televīzijas foto

Jānis, nodarbības dalībnieks, stāsta: “- Kā pareizi kompostēt?

– Šķirot gan brūnos, gan zaļos atkritumus. 

– Un kā tur jāliek?

– Jāliek pa mizām, lapām un zariem.”

Odrija, nodarbības dalībniece, uzsver: “-Galvenais bija tas, ka bija jābūt sausam un mitram. 

– Tad tagad mācētu uztaisīt kompostu?

– Jā.”

Nodarbības dalībnieces Elizabete un Lote gan norāda: “- Mūsu tētis, piemēram, uzdod kaut kādu darbu mājās. Mēs izdarām. Un, tad viņš saka, to aiznes uz kompostu. Tad es aiznesu, nu, kaut kādus, piemēram, zarus, ja vajag. 

– Es jau biju to darījusi pie savas krustmātes, bet man ļoti patika, man interesēja to burgeru uztaisīt. 

– Bet kaut kādas lietas arī nezinājāt, ka, piemēram, liek burgerī vai, ka nedrīkst likt burgerī?

– Es tieši šodien to iemācījos.”

Nodarbības vadītāja stāsta, ka pēc bērnu zināšanām varēja manīt, kuri jau mājās iesaistās kompostēšanā. Daudzi atzina, ka to iemācījušies pie vecvecākiem laukos. Taču kompostēšanas eksperte uzsver – nākotnē par atkritumu pārstrādi būs jādomā arvien vairāk, un varētu kļūt par ikdienu ikvienam.

Zane Kopštāle, zīmola “Komposts.lv” kompestēšanas un aprites ekonomikas eksperte: “Tas, ko es esmu pieredzējusi arī pati aktīvi citviet Eiropā, gan tādās valstīs kā Francija un Beļģija, gan tuvāk mums varbūt, Ungārija, Polija un citur, ir tas, ka tieši arī pilsētās un ciemos mēģina šīs prasmes un spējas ieviest, un ka cilvēki labprāt to dara, jo ir dažādi risinājumi, kas ir ļoti piemēroti arī ārpus laukiem.”