Krāslavā jauniešus darba tirgum gatavo sadarbībā ar uzņēmējiem

Latgalē, kur daudzviet uzņēmēji sūdzas par kvalificētu darbinieku trūkumu, profesionālās izglītības iestādes arvien ciešāk sadarbojas ar darba devējiem. Krāslavā pedagogi un uzņēmēji meklē veidus, kā jauniešus sagatavot darba tirgum un vienlaikus noturēt reģionā. Turklāt mācīties uz Krāslavu dodas jaunieši ne tikai no Latgales, bet arī no Pierīgas. 

Darba roku trūkums reģionos jau vairākus gadus ir viena no aktuālākajām problēmām uzņēmējiem. Krāslavā risinājumu cenšas meklēt, ciešāk sasaistot profesionālo izglītību ar darba vidi. Jaunieši mācību laikā dodas praksēs, bet uzņēmējiem tā ir iespēja jau laikus atrast sev nākamos darbiniekus.

Jānis Kuklis, profesionālās izglītības skolotājs: “Tas ir ļoti atkarīgs no paša audzēkņa. Ja audzēknis ir ieinteresēts strādāt izvēlētajā profesijā un jomā, tad darba atrašana nav problēma, jo gan Krāslavā, gan apkārtnē ir daudz zeļošu uzņēmumu, privāto uzņēmumu, kas labprāt uzņem jauniešus praksē un pieņem darbā.”

Pedagogi stāsta, ka profesionālajā izglītībā arvien lielāka nozīme ir praktiskajām iemaņām. Mācību laikā audzēkņi apgūst gan metālapstrādi, gan auto remonta darbus, gan citas profesijās nepieciešamās prasmes.

“Mēs mācām viņiem strādāt ar metālu. Pareizi to nogriezt, salocīt, sametināt. Ja tu darbojies ar viņiem teorētiski, viņi mazāk saprot, viņiem nav tik interesanti, bet, kad mēs pasniedzam teoriju caur praktiku, tad viņam stāsti, un viņš to dara. Viņš labāk atceras, viņam labāk sanāk, un viņam pašam labāk patīk,” saka profesionālās izglītības skolotājs Juris Krumpāns.

Ģirts Dzenis, AV-1-2 grupas audzēknis: “Bāzē es mācos restaurēt detaļas, taisīt detaļas. Mēs jau gada sākumā mācāmies visu praktiskajā darbā – veidot detaļas un viskaut ko tādu. Būs garantēts darbs – esmu pārliecināts par visiem simts.”

Kā norāda pedagogi, vienlaikus mainās arī darba tirgus prasības. Uzņēmumiem arvien biežāk nepieciešami speciālisti ar zināšanām digitālajās tehnoloģijās un prasmēm darbā ar automatizētām iekārtām.

Profesionālās izglītības skolotājs Aivis Plinta: “Arī paši jaunieši tagad ir vairāk attīstīti uz datortehnoloģijām, nekā kāds lieku reizi gribēs strādāt kaut ko ar rokām. Pie mums tāda iespēja ir, jo mums ir gan robota roka, gan lāzeris un gravēšanas iekārta, bet padziļinātās programmas esošajiem jauniešiem mums nav, bet cenšamies tās ieviest, lai jauniešiem būtu paaugstināta interese mācīties.”

Izglītības iestādē norāda, ka uzņēmēji arvien biežāk iesaistās gan mācību programmu pilnveidē, gan kvalifikācijas eksāmenu vērtēšanas komisijās. Daļai jauniešu jau līdz ar diploma saņemšanu tiek piedāvāts parakstīt arī darba līgumu.

Krāslavas tehnoloģiju un inovāciju centra vadītāja/izglītības metodiķe Larisa Rukmane: “Mēs divas reizes gadā tiekamies ar darba devējiem. Mēs ar viņiem runājam par izmaiņām, par to, ko viņi vēlas redzēt no mūsu puses, par to, ko viņi vēlētos sagaidīt no mūsu jauniešiem. Mūsu tehnikumu šogad apmeklēja gan Krāslavas ģimnāzijas skolēni, gan citi skolēni, kuriem bija iespēja šogad pastrādāt ar koku, nodarboties ar metālu, arī šūt un strādāt ar audumu. Un mēs ļoti ceram, ka pēc četriem, diviem vai viena gada, pat arī šogad, redzēsim šos jauniešus mūsu tehnikumā.”

Krāslavas Tehnoloģiju un inovāciju centrā šobrīd mācās aptuveni 140 audzēkņu. Ar viņiem strādā 35 pedagogi un darbinieki. Lai gan skolēnu skaitu ietekmē demogrāfiskā situācija valstī, izglītības iestāde novērojusi interesantu tendenci – mācīties uz Krāslavu dodas jaunieši arī no Rīgas, Ādažiem, Cēsīm un citām Latvijas vietām.