Reaģējot uz skolēnu un vecāku neapmierinātību, pamatizglītības posmā skolēniem varētu tikt atļauts mācību gada laikā katrā mācību priekšmetā vienu reizi uzlabot vērtējumu viena temata noslēguma pārbaudes darbā, žurnālistiem otrdien pastāstīja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktora pienākumu izpildītāja Inta Ozola.
VIAA īstenotā skolēnu aptauja atklāj, ka skolēni vēlētos biežākas iespējas uzlabot vērtējumus, ne tikai vienu reizi mācību gada noslēgumā. Turklāt aptuveni puse skolēnu pauduši satraukumu par to, ka nevar labot katru vērtējumu. Arī vecāku vidū pārsvarā valdījis uzskats, ka būtu jāatļauj uzlabot vērtējumus.
Labot pārbaudes darba vērtējumus varētu atļaut arī skolēniem ar speciālām vajadzībām, kuriem izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns vai kuri apgūst pamatizglītības speciālās izglītības programmu.
Pagaidām nav zināms, kad izmaiņas varētu stāties spēkā. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere priekšlikumu vērtē kā atbalstāmu, vienlaikus norādot uz nepieciešamību izanalizēt īstenoto aptauju datus, domājot arī par atbalsta nodrošinājumu.
Savukārt VIAA sola līdz augustam sagatavot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, ja tādu uzdevumu dos ministrija.
Šāds rosinājums attiektos tikai uz pamatizglītības posmu, savukārt vidusskolas posmā izmaiņas vērtēšanas kārtībā netiek plānotas. VIAA skaidroja, ka neredz vajadzību pēc izmaiņām vidējā izglītībā, jo tā “ir ļoti mērķtiecīga izvēle izglītības turpināšanai”.
Jaunā vērtēšanas sistēma valdībā tika apstiprināta vēl 2022.gadā, taču tā stājās spēkā tikai šajā mācību gadā, ņemot vērā nozares bažas un to, ka pedagogi un skolēni nebija jutušies gana sagatavoti izmaiņām 2023.gadā.
Lielākā daļa skolēnu aptaujā norādījuši, ka saprot vai daļēji saprot jauno vērtēšanas kārtību (83%), zina, kā iespējams uzlabot vērtējumu (68%), kā rīkoties, ja saņemts “n/v” jeb “nav vērtējuma” (87%), kā arī ir informēti par iespēju nokārtot pārbaudes darbu, ja tas kavēts (90%).
Teju puse jeb 47% skolēnu apgalvojuši, ka apmeklē konsultācijas tāpat kā iepriekš vai biežāk. Ikdienas vērtēšana un skolotāju atgriezeniskā saite skolēniem palīdzējusi labāk mācīties un sagatavoties pārbaudes darbiem. Vienlaikus tikai 16% skolēnu uzskata, ka pašreizējā vērtēšanas kārtība veicina labus mācīšanās ieradumus.
Tikmēr vecāku aptaujas dati liecina, ka sekmes nav mainījušās 46% skolēnu. Līdzīgs skolēnu īpatsvars jeb 49% neesot izmantojuši iespēju uzlabot vērtējumu mācību gada beigās.
Atšķirībā no skolēniem, skaidrība par vērtēšanas kārtību bijusi mazākai daļai vecāku. 83% skolēnu saprot vai daļēji saprot vērtēšanas kārtību, tikmēr vecāku vidū šādu atbildi snieguši 79% respondentu. Vienlaikus, vecāku ieskatā, ikdienas vērtēšana un atgriezeniskā saite ir nozīmīga vai daļēji nozīmīga, kā arī palīdz sekot līdzi bērna mācību progresam.
58% skolotāju novērojuši, ka skolēni aktīvāk iesaistās mācību procesā. Vienlaikus 45% norādījuši, ka skolēni mazāk kavē pārbaudes darbus, bet 41%, ka skolēni biežāk apmeklē konsultācijas, lai mācītos. 65% skolotāji nepiekrita, ka būtu palielinājies to skolēnu skaits, kuri pārbaudes darbos nodotu tukšas lapas.
40% skolotāju ieskatā, skolēnu sasniegumi mācību gada laikā ir uzlabojušies, bet vēl 43% šim respondentu apgalvojumam nepiekrita. 17% skolotāju šajā jautājumā bija grūtības atbildēt.
Lielākā daļa skolotāju jeb 60% piekrīt, ka, saņemot atgriezenisku saiti par mācīšanos, mazinās skolēnu emocionālais satraukums pirms pārbaudes darbiem. Tikmēr 27% skolotāju nepiekrita šim apgalvojumam, bet 13% nevarēja to novērtēt.
Vienlaikus skolotāji vērsuši uzmanību, ka mācību gada beigās radusies pārslodze, kā arī pedagogi vēlētos lielāku atbalstu pārbaudes darbu veidošanā. Tāpat problemātiska esot ilgstoši slimojošo skolēnu novērtēšana. Izmaiņas vērtēšanā nesagādāja problēmas tām skolām, kuras jauno vērtēšanas pieeju izmēģināja ieviest 2023./2024.mācību gadā.
Skolēnu un vecāku tiešsaistes aptaujas īstenota maijā. Tajā piedalījušies 1472 skolēni, lielākoties no 5.-11.klasēm, kā arī 2086 vecāki. Skolotāju aptaujā, kas īstenota februārī un martā, piedalījušies 9744 respondenti.