Jelgavā pulcējās Zemgales skolu direktori un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, lai pārrunātu aktuālos jautājumus izglītībā – kā veicināt sadarbību, uzlabot mācību kvalitāti un tikt galā ar jaunajiem izaicinājumiem. Īpaša uzmanība bija veltīta arī mākslīgā intelekta lomai skolās – gan tā sniegtajām iespējām, gan riskiem, kas jāņem vērā, lai tas kļūtu par atbalstu nevis šķērsli mācību procesā.
Lai Zemgales skolu vadītājus rosinātu dalīties pieredzē un kopīgi meklēt risinājumus aktuālākajiem jautājumiem izglītībā, šajā reizē seminārs notika diskusiju formātā. Skolu direktori atzīst – izaicinājumu netrūkst. Tie ir gan skolu tīkla reforma, kas īpaši ietekmējusi mazās skolas, gan pedagogu trūkums.
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
Danute Balčūna, Dobeles novada Annas Brigaderes pamatskolas direktore: “Lauku skolas šobrīd turas jau uz pedagogiem, kas ir pieredzes bagāti. Jaunie pedagogi uz lauku skolām nedosies ar šādu finansējumu un arī ar pašvaldības piedāvājumu, ka nav ne kur dzīvot, ne apmaksā ceļa izdevumus, līdz ar to – par šo pašvaldībām būtu ļoti jādomā.”
Diskusijās aktualizēja arī jautājumus par to, no kāda vecuma bērnam būtu vispiemērotāk sākt skolas gaitas un uz kādām prasmēm un zināšanām būtu jābalsta mācību saturs vidusskolas posmā.
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
Sarmīte Šulte, Dobeles 1. vidusskolas direktore: “Mēs ļoti vēlamies vidusskolas posmā sagatavot augstas raudzes zināšanām bagātus jauniešus, bet, viņam varbūt aizejot uz profesionālo izglītību, šī bagāža tik lielā mērā nav vajadzīga – tie ir tādi domājami jautājumi.”
Elita Lavrinoviča, Kandavas Reģionālās pamatskolas direktore: “Es neteiktu, ka tās vadlīnijas, kas ir izstrādātas, ir ļoti palīdzošas. Mēs paši domājam, kādus punktus mums būtu svarīgi iekļaut, proti – ir jābūt drošam, ka sensitīvie dati neaiziet kaut kur, ar kuriem tālāk mācīsies visi mākslīgie intelekti, un jāvienojas, kādus intelektus izmantot.”
Solveiga Lineja, Iecavas vidusskolas direktore: “Skolā mums ir notikuši divi semināri par mākslīgā intelekta lietošanu skolās, kā tas palīdz gatavoties stundām, stundu plānus veidot. Galvenais, lai mēs nepazaudējam sirdi, izmantojot mākslīgo intelektu un savas prāta spējas.”
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
Haralds Lučkovskis, Tukuma novada Pūres pamatskolas direktors: “Es uzskatu, ka tas ir tikai vēl jauns rīks un mēs ar viņu tikai vēl mācāmies sadzīvot. Diemžēl, pārāk ātri to ir uztvēruši skolēni, un dotajā brīdī skolēni nevis strādā ar mākslīgo intelektu, bet mākslīgis intelekts strādā ar viņiem, bet es domāju, ka tam ir nākotne. Tomēr jādomā, kurš būs tas, kas noteiks tos līmeņus, pie kura tas ir labi un kur jau slikti.”
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, šobrīd pie mākslīgā intelekta ieviešanas skolu sistēmā izveidota darba grupa, kuras uzdevums līdz nākamā gada sākumam ir pilnveidot jau izstrādātās vadlīnijas. Mērķis – nodrošināt, lai mākslīgais intelekts skolās tiktu ieviests atbildīgi un mērķtiecīgi, īpašu uzmanību pievēršot gan mācību procesam, gan izglītības pārvaldībai.
Jāpiebilst, ka ar šo semināru Zemgales reģiona izglītības iestāžu vadītājiem Izglītības un zinātnes ministrija uzsāka reģionālo semināru ciklu visos Latvijas reģionos. Jau rīt uz sarunām pulcēsies Vidzemes izglītības iestāžu vadītāji Madonā, bet nākamie semināri plānoti Līvānos, Ādažu novadā, Rīgā un Kuldīgā.