Madonas novada Vestienā durvis vērusi Latvijas Animācijas pamatlicēja Arnolda Burova leļļu ekspozīcija. Lai arī Meistars bija rīdzinieks, slavas zenītā lauku mieru un romantiku viņš atrada Vestienā. Pirms kāda laika privāts Burova leļļu muzejs bija iekārtots tieši viņa mājā pie ezera, taču vairāku apstākļu dēļ to slēdza. Šobrīd rūpi par Burova piemiņas saglabāšanu uzņēmusies Madonas novada pašvaldība.
“Umurkumurs”, “Pasaka par vērdiņu” , “Si-si-dra” – tās ir tikai dažas no latviešu animācijas pamatlicēja Arnolda Burova radītajām filmām, kuru varoņus sastopam, atverot nupat izveidotās Burova leļļu ekspozīcijas durvis. Tā iekārtota Vestienas tautas namā, kas vēsturiski bijusi muižas graudu klēts, bet turpmāk kalpos kā piemiņas vieta Meistaram, kuram šogad apritētu 110. dzimšanas diena.
“Rīgā diemžēl nav tādu vietu, lai gan tēvs visai Latvijai strādājis un arī starptautiskas atzinības saņēmis. Pateicoties Madonai, Vestienai, pašvaldībām, visiem entuziastiem, ļoti skaista, eleganta un moderna izstādes vieta tapusi. Tiešām liels gandarījums un patiess prieks,” stāsta Artis Burovs, Arnolda Burova dēls.
Vides mākslinieks, interjerists, dizainers Mārtiņš Heimrāts: “Burovs sev pieminekli ir uzcēlis ar filmām. Bet šis arī būs viens no pieminekļiem viņam. Man bija prieks piedalīties, atrisinot uzdevumu, kad ir dotas telpas, eksponāti un atrast veidu, kā tas labāk izskatīsies. Galvenais – paturēt Arnolda Burova garu šeit.”
“Te ir zemie griesti, koks, dabīga un Boroviska aura. Mākslinieks šo ir brīnišķīgi paveicis, tas ir necerēti skaisti,” piekrīt Arnolda Burova kaimiņiene Evita Šreibere.
Režisors Jānis Cimmermanis: “Te ir gan darbi, gan atmiņas par filmām, gan vēl joprojām dzīvas viņa lelles, kuras var apskatīt dabā, jo daudzi jau to nezina. Tagad tas straujais laiks, un mēs daudz ko palaižam garām. Te ir iespēja apstāties un ieelpot citu gaisu.”
Un tiesa, jo līdztekus Burova personības iepazīšanai un unikālajai iespējai satikties ar lellēm, šeit būs iespēja arī noskatīties Meistara veidotās filmas.
“Burova filmās ir sajūtama mīlestība, godīgums, cilvēcība, izpalīdzība, visas tās lietas, ko mēs gribam ieaudzināt saviem bērniem. Viņam ir ap četrdesmit filmām, bet savā laikā liela daļa veidotas pēc “Sojuzmultfilm” pasūtījuma un to nav Latvijā. Bet tās, kuras ir šeit, tās te varēs redzēt,” stāsta Arnolda Burova leļļu ekspozīcijas vadītāja Jolanta Bardziņa.
Jāpiebilst, ka trīs no Burova veidotajām animācijas filmas ieguvušas Lielā Kristapa balvu, savukārt Vecmeistaram piešķirts Triju zvaigžņu ordenis, kā arī “Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu Latvijas kino.
“Ja mums patīk dižoties ar svešām spalvām, tad viņš bija ārkārtīgi vienkāršs. Es nezinu mūsdienās nevienu, kurš tā uzvestos, viņš bija brīnišķīgs,” par Arnolda Burova personību stāsta Evita Šreibere.
Jānis Cimmermanis: “Meistars jau bija vairāk romantiķis, viņš bija formas Meistars, kurš arī radīja gan studiju, gan savas filmas kā jaunu mākslas novirzienu Latvijā.”
Vēl tikai jāpiebilst, ka Burova debija un Rīgas kinostudijas pirmā leļļu filma “Ki-ke-ri-gū” tika uzņemta 1966. gadā. Nākamgad Leļļu filmai Latvijā – 60.