Nedēļas nogalē Salaspilī aizvadīti IX Vidējās paaudzes dejotāju svētki, kuros deju rakstus izrakstīja vairāk nekā seši tūkstoši dejotāju no visas Latvijas. Kā atklāj uzrunātie svētku dalībnieki, dejot vienmēr ir prieks, bet pats galvenais, ka arī šajos svētkos varot noķert to īpašo Dziesmu svētku “smeķi”.
Pēdējie mēģinājumi beigušies, un Salaspils Sporta nama stadionā tiek dots signāls IX Vidējās paaudzes dejotāju svētku atklāšanai. Svētkiem šoreiz dots nosaukums “Es atnācu šai saulē, lab’ atstāt pasaulē.”
Svētku režisore Ināra Slucka: “Man gribējās tieši šo nosaukumu, tādēļ, ka vidējai paaudzei jau ir kaut kāds briedums, dzīves pieredze, emocionalitāte. Ir spēks un ir varēšana, un man liekas, ka tas ir brīnišķīgs apvienojums.”
Vairāk nekā 6000 vidējās paaudzes dejotāju no vairāk nekā 300 deju kolektīviem rakstu rakstos izrakstīja divdesmit sešas gan pašiem dejotājiem, gan skatītājiem labi zināmas dejas, kā arī jauno autoru dejas.
Vidējās paaudzes deju kolektīva (VPDK) “Lāčplēsis” dejotāja Ilze Krastiņa uz jautājumu, kura tad ir mīļākā deja, nekavējoties atbild: “Ja no mūsu repertuāra, tad “Dieviņš bija”.”
VPDK “Sen Līgo” dalībnieces Īrisa Mukāne un Liene Tiļļa piebilst: “Ņemot vērā visu to, ko solīja laikapstākļos, debesis par mums parūpējās. Ne velti pirmā bija “Pie Dieviņa gari galdi”. Nu, tad Dieviņš ir ar mums šovakar, un, protams, noskaņojums vienmēr ir. Man tas nozīmē satikties ar daudz draugiem – dejotājiem – un emocionāli uzlādēties.”
Tradīcija rīkot deju svētkus starpposmā starp Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem ir arī jauniešu un senioru kolektīviem. Vidējās paaudzes dejotāji šo tradīciju aizsākuši pirms vairāk nekā četrdesmit gadiem. Šoreiz visas Latvijas vidējās paaudzes kolektīvi deju laukumā tikās jau devīto reizi.
Svētku mākslinieciskā vadītāja Gunta Skuja: “Tas ir radīt šai paaudzei svētkus ar viņiem piemērotu, gana lustīgu un tādu sirds repertuāru, jo vidējā paaudze ir spēka paaudze, un tāpēc mēs tā arī saucam šos svētkus.”
Viens no svētku virsvadītājiem, VPDK “Līgo” vadītājs Jānis Purviņš: “Šajā starpsvētku posmā tiek trenētas kopdejošanas tradīcijas, kas ir būtiskas, lai mēs Deju svētkos izveidotu lielos rakstus. Mēs varam salīdzināt tagad vidējās paaudzes deju kolektīvus. Tie ir aptuveni tādā pašā skaitā kā 2023. gadā, līdz ar to var teikt, ka tas Covid pandēmijas grieznis ir pārdzīvots.”
XXVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētki notiks 2028. gada vasarā.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |