GORĀ izskan Apkalnas un Znotiņa koncertizrāde “Fausts”

Latgales vēstniecībā GORS jau otro reizi izskanēja koncertizrāde “APKALNA. FAUSTS. ZNOTIŅŠ”. Tajā Ivetas Apkalnas ērgeļu spēle savienota ar aktiera Kaspara Znotiņa lasīto Gētes “Fausta” tekstu. Izrāde īpaša ar to, ka klasiskās mūzikas koncerts apvienots ar teātra elementiem, gaismu un GORS telpas akustiku, radot daudzslāņainu skatījumu uz vienu no pasaules literatūras nozīmīgākajiem darbiem.

Gētes “Fausts” ir stāsts par cilvēka vēlmi izzināt pasauli, meklēt dzīves jēgu un pārkāpt savas iespēju robežas. Šajā koncertizrādē Fausta pārdomas un pārdzīvojumi savienoti ar ērģeļmūziku.

““Fausts”, protams, nav ļoti mierīgs obuss, visas kaislības, kas Faustā notiek, un viss tas, ko mēs, klausoties Fausta tekstus, caur sevi izlaižam, caur savām domām un pieredzi, atceramies, salīdzinām, mācāmies,” stāsta ērģelniece Iveta Apkalna.

Izrādē izmantots Jāņa Bisenieka “Fausta” tulkojums, kura valoda mūsdienu skatītājam ir vieglāk uztverama.

“Tāds personiskais iemesls, kāpēc vienmēr ķeros kaut kam tādam, šajā gadījumā ir mūsu latviešu tekstu klasika, kā savulaik slavens Raiņa Fausta tulkojums. Man pat ir darba materiāls – Fausta tulkojums vecajā drukā, un šo grāmatiņu es izmantoju kā rekvizītu šajā notikumā,” stāsta aktieris Kaspars Znotiņš.

Gētes “Fausta” centrā ir zinātnieks Fausts, kurš alkst izzināt dzīves noslēpumus, noslēdzot derību ar Mefistofeli, viņš tiek ierauts dzīves kaislībās, kārdinājumos un sarežģītās izvēlēs.

“Manuprāt, ir tik svarīgi, ka šie klasikas teksti atkal skan mūsdienās, šajā gadījumā Gētes Fausts, visi zina – nu, Fausts, Fausts, kas tur bija, viņš kaut ko tur ar Grietiņu, ar Mefistofeli nevarēja sadalīt -, tad šeit ir tāds īss ieskats, esence, tads ekstrakts,” atzīst aktieris Kaspars Znotiņš.

Iveta Apkalna atzīst, ka cilvēki ērģeles bieži raksturo kā lielu, pašpietiekamu un ļoti krāsainu instrumentu, kuram šķietami nekas vairāk nav vajadzīgs. Tāpēc, pievienojot tām vēl ko, var rasties sajūta, ka instruments drīzāk zaudēs, nevis iegūs, taču ērģelniece uzsver, ka tā nav. 

“Arī ērģelēs ir tāds brīnišķīgs reģistrs, kura nosaukums un vārds ir “Vox humana”, cilvēciskā un cilvēka balss. Cilvēka balss dod īpašu dziļumu, un Kaspara Znotiņa balss ir tāda, kurā var klausīties no rīta līdz vakaram, lai jebko viņš stāstītu, tā ir dziļa,” atzīst ērģelniece Iveta Apkalna.

Izrāde īpaša ar tās formu – visu “Fausta” stāstu izspēlē viens aktieris. Kaspars Znotiņš ar balsi un tēlojumu atveido dažādus darba varoņus, bet viņam līdzās pie ērģelēm ir Iveta Apkalna, kura brīžos arī kļūst par kādu no stāsta tēliem.

“Man tas skaistākais un pagodinošākais kompliments ir tad, kad cilvēki, atnākot šeit, spēj gaidīt klusumā. Un viņi spēj pēc pēdējā akorda arī uzreiz neizpaust lielo sajūsmu vai aplausus. Viņi ir, labā nozīmē, aizdomājušies, aiziet pavisam citā pasaulē, citā levitācijā,” dalās ērģelniece Iveta Apkalna. 

Koncertizrāde “APKALNA. FAUSTS. ZNOTIŅŠ” ieguvusi arī profesionālu novērtējumu – tā bija nominēta Latvijas nozīmīgākajam klasiskās mūzikas apbalvojumam “Lielā mūzikas balva 2025” kategorijā “Gada koncerts”.