Dienvidkurzemes novadā, Kazdangas pilī atklāta izstāde ”Laimes frekvence”, kurā deviņi mākslinieki gleznās, tekstīlijās, fotogrāfijās, keramikā un stikla mākslā attainojuši Latvijas skaisto dabu. Ar šo izstādi mākslinieki vērš uzmanību uz to, ka arī daba nav pašsaprotama. Tā jāsargā, jo tās nākotne ir atkarīga no cilvēka veiktajām darbībām.
Uz izstādes apmeklētājiem noraugās krāšņie meži, dzīvnieki, ziedi, tauriņi un bites. Izstādes stikla formas, fotogrāfiju liecības, sastingusī zeme keramikā un otu triepieni uz gleznām atgādina mozaīkas gabaliņus, bet kopā tie veido veselumu, gluži kā pati daba. Ilze Apine savos stikla darbos stāsta par tauriņu piedzimšanu, par jaunu sākumu: ”Pēdējā laikā, domājot par to, ka ir jābauda katrs mirklis, katrs tas īslaicīgais mirklis, man par tādu kā prototipu kalpo taurenis. Taurenis, kas māca tādu dzīves gudrību par to, ka nav tik svarīgi tas dzīves ilgums, bet spēja atvērt spārnus.”
Dabā katram ir sava vieta, arī cilvēkam, kurš no tās vienmēr ir mācījies un smēlies spēkus, bet daba, gluži tāpat kā brīvība, nav pašsaprotama un ir jāsargā. Tāds ir arī Kazdangas pilī atklātas izstādes ”Laimes frekvence” mērķis – pievērst uzmanību un atgādināt, ka patiesais spēks nav dominēt, bet kļūt par apzinīgu dabas daļu.
Fotomākslinieks Aigars Jansons atklāj, kādas sekas var radīt cilvēka vēlme būt dabas kronim un nerēķināties ar pašu dabu: ”Varbūt viens tāds aspekts – lāči. Kāpēc viņi pēkšņi ir parādījušies? Es domāju, ka tāpēc, ka cilvēks vienkārši viņus ir izdzinis no viņu mājām, jo meži tiek masveidā izcirsti, tiek veidoti briesmīgie vēja ģeneratori un lāči jau to visu jūt, visas tās vibrācijas.”
”Cilvēka darbība tomēr atstāj savas pēdas un ne vienmēr tās ir pozitīvas. Mums ir jādomā par to, kā tas viss izskatās un kā rezultējas. Mums ir jāsargā, šī daba ir vērtība,” stāsta stikla māksliniece un izstādes kuratore Inga Jaunzeme.
Arī izstādes vieta – Kazdangas pils, kas līdz agrārajai reformai piederēja Manteifeļu dzimtai, nav izvēlēta nejauši. Tā, vismaz pagaidām, ir koku ieskauta, un šeit vairākas reizes uzturējies arī ainavists Vilhelms Purvītis. Mūsdienās Kazdangas pils ar savu garo un raibo vēsturi ir kultūrvēstures piemineklis, kas ļoti gaida savu ”Laimes frekvenci”.
”Sākotnēji tā ir bijusi Kazdangas muiža jeb barona Manteifeļa dzimtas māja. Vēlāk tā bija Kazdangas lauksaimniecības skola jeb lauksaimniecības tehnikums, kā Latvijā to pazīst vairāk, tad tā mazliet kalpoja kā Kazdangas muzejs. Šobrīd ir tikai pils statuss jeb, kā mums patīk teikt, lai nav jāstrīdas – pilsmuiža. Izstāde, nu kaut uz īsu brīdi, bet, es uzskatu, ka šī izstāde būs ”Laimes frekvence” jebkuram Kazdangas iedzīvotājam un arī pilij, jo tā, kaut uz pāris mēnešiem, bet būs uzziedējusi,” stāsta Kazdangas iedzīvotāja un Kazdangas muzeja vadītāja Solvita Janvāre.
Izstāde ”Laimes frekvence” Kazdangas vēsturiskajā pilī būs apskatāma līdz sestajam septembrim.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |