Latgales Dziesmu svētkiem – 100

Jau kopš 1880. gada Latgalē sākās ar Dziesmu svētkiem saistītas vietējo koru aktivitātes, taču par pirmajiem plašākajiem Latgales Dziesmu svētkiem tiek uzskatīti 1925. gadā aizvadītie I Latgales jauniešu Dziesmu svētki, pēc kā tradīcija gan turpinājusies Daugavpilī ar II Latgales Dziesmu svētkiem. Lai atzīmētu šo notikumu, Rīgas Tehniskās universitātes Rēzeknes akadēmija sadarbībā ar Latgales etnogrāfisko vēstniecību organizēja jauno dizaineru konkursu ar etnogrāfisku ievirzi, savukārt Rēzeknes pilsēta iesaistījās koru un dejotāju koncerta organizācijā.

Svinot 100 gadus kopš pirmajiem plašākajiem jauniešu Dziesmu un sporta svētkiem Latgalē, kas pirmo reizi notika tieši Rēzeknē, šeit pulcējās gan dziedātāji un dejotāji, gan jaunie apģērba dizaineri, kuri piedalījās konkursā “Parādi man Latgali”, veidojot kolekcijas ar Latgales etnogrāfiskajiem motīviem. Pasākuma idejas iniciatore sākotnēji bija Latgales Etnogrāfiskās vēstniecības vadītāja Iveta Seimanova.

Iveta Seimanova, Latgales Etnogrāfiskās vēstniecības vadītāja: “Suokās vyss navys ar Dzīsmu svātkim 100, bet suokās vyss ar tū, ka beja tei ideja, ka ir vajadzeigi etnogrāfiskī elementi kaut kur jaunradē, un maņ lykuos, ka Latvejā tū var eistynuot Rēzeknē. Jī izneikst, jī pazyud, jī aizīt viesturī, un mes tū kai Latgalis Etngrafiskuo viestnīceiba, mes tū navaram pīļaut, jū, kai es jau sacieju ceturtdaļkonferencē, ka, prūtams, ni vysi var atsaļautīs taidys lītys kai taututārpus, taidys lītys kai villainis, taidys lītys kai izšuvumus kraklūs ar rūko šyutus, eistūs, un deļ tuo ir labi, ka itī elementi dzeivuos arī jaunreadē, saglobojūt šūs te elementu byuteibu.”

(Tulk. – “Sākās viss nevis ar Dziesmu svētkiem 100, bet ar to, ka bija ideja, ka ir vajadzīgi etnogrāfiskie elementi kaut kur jaunradē, un man likās, ka Latvijā to var īstenot Rēzeknē. Tie iznīkst, pazūd, un mēs kā Latgales Etnogrāfiskā vēstniecība to nevaram pieļaut. Kā es jau teicu ceturtdaļkonferencē, protams, ne visi var atļauties tādas lietas kā taututērpus, villaines, izšuvumus kreklos, ar roku šūtos, īstos. Tāpēc ir labi, ka šie elementi dzīvos arī jaunradē, saglabājot šo elementu būtību.”)

Bez jauno dizaineru skates, pasākumā tika demostrēti Latvijā radītie uzņēmuma “Karels” zīda lakati, kuros iestrādāti Latgales etnogrāfiskie motīvi, kā arī bija skatāma apģērba dizaineres Evikas Muiznieces kolekcija “PATEIBA”, kurā savienojās Turcijas un Latvijas tautiskie motīvi. Savukārt pasākuma kulminācijā aizvadīts koru koncerts un tautas deju kolektīvu uzvedums.

Ēriks Čudars, Rēzeknes un Ludzas apriņķa koru virsdiriģents: “Kori beja gan nu Rēzeknes nūvoda, gan nu Rēzeknes piļsātys, arī nu Ludzys. Šūgod ļūti labi, ka pīdaliejuos pylsātys skūlēnu kori, tys arī beja arī taids interesants moments, taids vīnuojūšs, jū pīaugušī ar sovu dzeivis gudreibu i jaunatne ar sovu napruotu, sovu maksimālismu, nu, ja apvīnoj ituos divys taidys tendencis, tod, es dūmoju, ka rezultāts var byut tīšom ļūti lobs, ļūti produktīvs.” 

(Tulk. – “Kori bija gan no Rēzeknes novada, gan no Rēzeknes pilsētas, arī no Ludzas. Šogad ļoti labi, ka piedalījās pilsētas skolēnu kori, tas arī bija tāds interesants moments, vienojošs, jo bija pieaugušie ar savu dzīves gudrību un jaunatne ar savu neprātu, savu maksimālismu. Ja apvieno šīs divas tendences, tad, es domāju, rezultāts var būt ļoti labs, produktīvs.”)

Ilmārs Dreļs, horeogrāfs, deju pedagogs, Latgales novada folkloras kopējs un popularizētājs: “Beja jaunīši, tī jaunīši, kas gotovojās jaunīšu dzīsmu i deju svātkim, tī beja “Degsme”, kolektīvs ar nūsaukumu “Degsme”, “Skali” un “Artavs”, un vāļ beja taids apvīnuotais myusim kolektīvs, kur īsasaistieja videjuo paaudze, tī beja “Vadži”, “Dziga” un “Dzimta”. Taidi svātki ir vajadzeigi, es dūmoju, un tū varātu īvīst arī kai tradīceju, tam es pīkreitu, akcentejūt tū, ka navys Daugavpilī ir bejuši pyrmī dzīsmu svātki, bet gon Rēzeknē.” 

(Tulk. – “Bija jaunieši, kas gatavojas jauniešu Dziesmu un deju svētkiem. Bija kolektīvs ar nosaukumu “Degsme”, “Skali” un “Artavs”, un vēl bija apvienotais mūsu kolektīvs, kur iesaistījās vidējā paaudze, tie bija “Vadži”, “Dziga” un “Dzimta”.”)

Latgales Dziesmu svētku simtgades pasākumi jūnijā turpināsies Daugavpilī.

Tur notiks arī tautu tērpu skate, kurā būs skatāmas “Parādi man Latgali” jauno dizaineru konkursa uzvarētāju trijnieka kolekcijas.