Latviešu koris Nīderlandē: “Latviešu dziesmas ir melodiskākas”

Nupat kā Nīderlandē (Bergen op Zoom pilsētā) norisinājās īpašs festivāls vietējiem koriem, kur visu dienu dažādās vietās pilsētā bija iespējams baudīt 40 koru koncertus. Organizatori bija uzaicinājuši piedalīties arī latviešu kori Nīderlandē ar nosaukumu “LVkorisNL”, programmas noslēgumā ieliekot krietni garāku koncertu kā citiem. 

“LVkorisNL” ir projektu koris, kurā apvienojas Nīderlandē dzīvojošie latvieši, lai piedalītos kādā konkrētā projektā, piemēram, koncertā vai festivālā. Kad mērķis sasniegts, tad tiek paņemta pauze vai sākas gatavošanās nākamajam projektam, nomainoties dziedātājiem.

“LVkorisNL” šādi darbojas jau 10 gadus, piesaistot ne tikai latviešus, bet arī viņu cittautiešu partnerus un draugus.

Kora dziedātāja Ivonna Kere: “Es kā vienīgā 100% latviete mūsu ģimenē esmu inficējusi visus savus ģimenes locekļus ar latviešu kultūru un mūziku. Tad nu korī tagad dzied arī mans vīrs, iepriekšējos Dziesmu svētkos piedalījās vecākie trīs bērni.”

Lai arī korim mēģinājumi nenotiek bieži, tomēr, salīdzinot ar citiem, latviešiem ir zināmas priekšrocības. 

“Mums Latvijā Dziesmu svētku dēļ ir izveidojies kora repertuārs, kuru dzied visi Latvijā. Līdz ar to tie bērni, tie jaunieši vai tie cilvēki, kuri atbrauc no Latvijas uz Nīderlandi dzīvot, mācīties vai strādāt, viņi šīs dziesmas zina. Viņi šīs dziesmas ir dziedājuši, un tad mēs tās tikai apstrādājam,” stāsta kora diriģente Gunita Kronberga.

Kora dziedātāja Inta Pluto: “Es jau tik daudz gadus dzīvoju Nīderlandē, ka pietrūkst šī latviskuma, kopā būšanas, un latviešu dziesmas, tāpēc es pieteicos šajā korī. Šeit ir iegūti gan jauni draugi, gan jauni paziņas, un mēs sanākam vienreiz mēnesī kopā, lai priecātos, lai papļāpātu, apmainītos grāmatām un padziedātu. Tas ir tas, kas mūs tuvina Latvijai. Tas ir tas, kā mums pietrūkst.” 

Festivāla koncertā Svētās Ģertrūdes baznīcā, kas atrodas pašā pilsētas centrā, uz latviešu kora koncertu bija ieradušies daudz vairāk apmeklētāju nekā uz citiem koriem.

“Salīdzinot ar Holandes koriem, mēs dziedam latviešu dziesmas, tās ir daudz melodiskākas. Ja skatās holandiešu korus, tad tās ir vairāk baznīcas dziesmas, garīgās dziesmas. Tā ir pavisam savādāka skaņa. Kad mēs uznākam, mums ir gan muzikālais, gan svings, gan kustības,” atzīst kora dziedātāja Ivonna Kere.

Latviešu kora diriģente strādā ar vairākiem holandiešu koriem, kuriem iemācījusi arī latviešu dziesmas.

“Īstenībā tas ir diezgan grūts repertuārs, kas mums ir, un valoda ir grūta cilvēkiem, lai to varētu izdziedāt. Bet kādreiz mēs to esam dziedājuši. Ļoti daudzi zina „Apliecinājumu” – “Dziesma, ar ko tu sācies” esmu iemācījusi trijiem koriem. Ir ļoti jauki skatīties, ja no citiem koriem atnāk uz koncertu un ja mēs dziedam šo dziesmu, tad nīderlandiešu cilvēki dzied līdzi. Tas ir ļoti jauks moments,” saka Gunita Kronberga. 

Māris Kēze, kora dziedātājs: “Mīļākā dziesma viennozīmīgi ir „Apliecinājums” jau no mazām bērnu dienām, no pirmās reizes, kad es dzirdēju to Dziesmu svētkos. Tā man sirdī ir ieķērusies kā tāda ļoti mīļa un silta dziesma.”

Februārī koris sāks gatavoties Raimonda Paula Dziesmu svētkiem, un kora diriģente prognozē, ka dziedātāju skaits, kas pašlaik ir ap 50, varētu pieaugt.