Latvijā norisinās amatierkoru skates – kopumā pieteikušies 349 kori

Šobrīd Latvijā līdz 1. maijam 23 vietās notiek amatierkoru skates. Tās palīdz izvērtēt koru sastāvu un veicināt to māksliniecisko izaugsmi, vienlaikus stiprinot Dziesmu un deju svētku kopdziedāšanas tradīciju. Kopumā pieteikušies 349 kori. No tiem nelielu daļu veido arī Ogres apriņka dziedātāji, kuri savu sniegumu žūrijai parādīja vakar, uzstājoties Ogres Kultūras centrā.

Lai gan ir svētdiena, pie Ogres Kultūras centra mazās zāles valda īsta rosība. Kamēr vieni kori žūrijai demonstrē savu sniegumu, citi vēl tikai gatavojas kāpt uz skatuves. Diriģents sniedz pēdējos norādījumus, apkārt dzirdamas satrauktas sarunas par gaidāmo uzstāšanos. Tikmēr tie kolektīvi, kas jau savu uzdevumu paveikuši, ar atvieglojumu un prieku pārrunā tikko piedzīvoto.

“Mums gāja superīgi. Jā, varētu vien piekrist. Protams, visi tie, kas solo dziedāja, protams, juta – pil viss. Bet skatītāji arī, cik mēs dzirdējām, bija ļoti apmierināti ar mūsu sniegumu,” saka Ķeguma jauktā kora “Lins” dalībnieces Linda un Paula.

Baldones jauktā kora “Tempus” dalībniece Indra: “Ļoti patīkami. Mēs ļoti priecājamies, ka ir kopā padarīts tik liels darbs un arī, ka ir izdevies sasniegt ne tikai tādas tehniskās detaļas, bet arī kopā būšanas prieku, kopā muzicēšanas prieku.”

Šoreiz skatēs jauktie kori dziedāja brīvi izvēlētu repertuāru, iekļaujot vismaz vienu dziesmu a cappella izpildījumā. Savukārt vīru un sieviešu kori līdzās brīvi izvēlētam skaņdarbam uzstājās ar dziesmām no šajā vasarā gaidāmo Latvijas sieviešu un vīru koru svētku Cēsīs un Latvijas Senioru koru svētku Popē repertuāra. 

Ogres apriņķa koru virsdiriģente Aira Birziņa: “Bija jūtams, ka viņi tiešām piedomājuši, meklējuši arī tādas atraktīvas, piestāvošas dziesmas. Jā, un katram korim jau ir kaut kāds noskaņojums iekšējais, temperaments, kas viņiem biežāk arī parādās repertuārā un ir izvēlēts. Tā kā šodien pie tādas brīvas izvēles to varēja arī labi pamanīt.”

Lai gan dalībnieki jūtas pārliecināti par savu dziesmu izvēli un izbauda uzstāšanos, viņi atzīst, ka skate tomēr uzliek zināmu atbildību un liek vairāk piedomāt. 

“Kā es saku, ir jāmāk gudri dziedāt. Sevišķi tādās reizēs, kad tevi vērtē, un tad varbūt tā drošāk balstīties jau uz pieredzējušākiem dziedātājiem, un varbūt dažos brīžos paklusēt un nedominēt. Viņi paši noteikti ir tie, kas paši izanalizē, kā viņiem sanāca vai nesanāca,” saka Ogres novada kultūras centra jauktā kora “Grīva” vadītāja Evita Konuša.

Koru ieguldītais darbs gan atmaksājās. Žūrija tos novērtēja ar augstākās un pirmās pakāpes diplomiem. 

Koru skates žūrijas pārstāvis Uldis Kokars: “Daudzi kori bija tā, ka es noliku notis malā. Es vienkārši baudīju, baudīju to kā koncertu. Man liekas, tas ir pats galvenais, kad es sāku vērtēt, nu, tā it kā nosacīti vērtēt, vienkārši patīk un galvenais, ka aizrauj.”

Kopumā skatēs piedalās 349 kori no 23 Latvijas vietām. Latvijas Nacionālajā kultūras centrā uzsver, lai gan līdz Dziesmu svētkiem divi gadi, skates ļauj saprast, cik daudz ir koristu un kādā līmenī ir viņu mākslinieciskais sniegums. 

“Jau tās pirmās atgriezeniskās saites ir, ka kopiena ir spēcīga arī skaita ziņā, tādā noskaņojuma ziņā. Mākslinieciskais sniegums ir ļoti labs. Aprunājoties arī ar procesa virsdiriģentiem, esmu ieguvusi arī tādas ziņas, ka mākslinieciskais sniegums ir ļoti labs. Tas nozīmē, ka lielais kopkoris arī jau ir gatavs skanēt visā savā krāšņumā,” uzsver Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte.

Un par to mēs pārliecinājāmies jau Ogrē, kur pēc skates visi koristi, skatītāji un žūrija vienojās kopīgā “Gaismas pils” dziedājumā.