Rēzeknes novadā vairākiem vietējo kolektīvu vadītājiem gads iesācies ar pārsteigumu – iepriekš nebrīdinot un neko neskaidrojot, tie atlaisti no darba. Kopumā Rēzeknes novadā reģistrēti 109 pašdarbības kolektīvi. Kultūras un tūrisma pārvalde lauzusi līgumus ar 47 kolektīvu vadītājiem. Iedzīvotāji uzskata, ka šādā veidā daudzu kolektīvu nākotne tiek apdraudēta, un, protestējot pret šādu lēmumu, savākti paraksti, aicinot novada domi pārvaldes lēmumu pārskatīt. Šodien Audriņu kultūras namā aizvadīta novada kolektīvu vadītāju un pašvaldības pārstāvju tikšanās, lai spriestu par radušos problēmu un tās iespējamajiem risinājumiem.
Balstoties uz pērnā gada Rēzeknes novada domes 20. novembra lēmumu, novadā noticis amata vienību samazinājums, kā rezultātā veikta finansēšanas pārtraukšana daļai amatiermākslas kolektīvu un interešu grupu vadītājiem ar 2026. gada 1. janvāri – šis lēmums balstās uz ikgadējo amatiermākslas kolektīvu un interešu grupu iepriekšējā gada darbības vērtējumu, ko veic Kultūras un tūrisma pārvaldes izveidota komisija, kas izvērtēšanas brīdī sastāvējusi no cilvēkiem, kas nav jomas eksperti.
Folkloras kolektīvu vadītāja Viļānos un Dekšārēs Inga Stafecka: “Jā, mums bija informācija, nu, tāda klusā informācija, ka kaut kas notiks, bet nekas nebija konkrēti zināms, kādus kolektīvus tas skars un kurus nē.”
Rēzeknes un Ludzas apriņķa koru virsdiriģents, mūzikas skolotājs Ēriks Čudars: “Galvenuo problema ir tymā, ka nanūtyka normāla komuniciešona na ar kuļturys noma vadeituojim, na ar kolektivim, i pryncypā vīnpersonīski tyka izlamts kolektivu liktiņs. Prūtams, dorba grupai vajadzātu byut ar profesionalim, kas natyka pīsaisteiti, teikt “pateik” voi “napateik” – kuļturā tys ir ļūti izstīpts jiedzīns. Mes mekliesim rysynuojumus, īteikumus, kas ir normala komuniciešona, tei ir kulturalu cylvāku komuniciešona, bet na nazkaida pavielis forma, nav tī laiki, nav padūmju laiki.”
(Tulk. – Galvenā problēma ir tajā, ka nenotika normāla komunicēšana ne ar kultūras nama vadītājiem, ne ar kolektīviem, un principā vienpersonīgi tika izlemts kolektīvu liktenis. Protams, darba grupai vajadzētu būt ar profesionāļiem, kas netika piesaistīti. Teikt “patīk” vai “nepatīk” – kultūrā tas ir ļoti izstiepts jēdziens. Mēs meklēsim risinājumus, ieteikumus, kas ir normāla komunicēšana, tā ir normālu cilvēku komunicēšana, bet nevis kāda pavēles forma, nav tie laiki, nav padomju laiki.)
Šobrīd novads atbildību uzņemas daļēji, atzīstot, ka galvenā kļūda radusies, nekomunicējot novērtējumu ar kolektīvu vadītājiem un tādējādi pārkāpjot darba likumu, atlaižot darbiniekus no darba bez brīdinājuma.
Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektore Ērika Teirumnīka: “Problema ir tymā, ka, veicūt nūviertiejumu, iz kura pamata tyka sagatavuots projekts dūmis lāmumam par vīneibu samazynuošonu, nanūtyka puorrunys ar kolektivim. Ja mes skotamīs formāli, nūteikumūs myusim nabeja apraksteits, ka vajag puorrunuot, muns vīdūklis – lobuo puorvaļdeiba prosa puorrunuot. Itei ir tei vuojuo vīta, kas ir radiejusi vysys nasapratnis i puorpratumus. Pyrmī signali, ka nav koč kas kuorteibā, leidz manim nūnuoce 9. janvarī, i nu tuo breiža arī ir uzsuoktys puorbaudis, nav nūslāpums, myusim arī dorba inspekceja ir, mes asom atbiļdiejušs, un leidz ar tū nedelis laikā, šūnedeļ, tiks pabeigtys puorbaudis, i tod es variešu komentiet, cik lykumeigs ir bejs itys process.”
(Tulk. – Problēma ir tajā, ka, veicot novērtējumu, uz kura pamata tika sagatavots projekts domes lēmumam par vienību samazināšanu, nenotika pārrunas ar kolektīviem. Ja mēs skatāmies formāli, noteikumos mums nebija aprakstīts, ka vajag pārrunāt, mans viedoklis – labā pārvaldība prasa pārrunāt. Tā ir tā vājā vieta, kas ir radījusi visas nesapratnes un pārpratumus. Pirmie signāli, ka kaut kas nav kārībā, pie manis nonāca 9. janvārī, un no tā brīža arī uzsāktas pārbaudes. Nav noslēpums, mums arī darba inspekcija ir, mēs esam atbildējuši. Līdz ar to nedēļas laikā, šonedēļ, tiks pabeigtas pārbaudes, un tad es varēšu komentēt, cik likumīgs ir bijis šis process.)
Uzsvars no domes puses ir uz to, ka netiek samazināts to kolektīvu skaits, kuru pamatdarbība ir vērsta uz Dziesmu un deju svētku repertuāra apguvi. Tāpat dome uzsver, ka paši kolektīvi netiek likvidēti, tiek atstādināti tikai vadītāji, kas nozīmē, ka kolektīvi var turpināt pastāvēt pēc pašiniciatīvas, taču tas raisa lielas bažas – vai tie spēs patstāvīgi organizēties un, ja nē, kas aizpildīts aktivitāšu un socializācijas iespēju vakuumu lauku apvidos, sevišķi senioriem.
Ēriks Čudars: “Visās stratēģijās ir, ka pašvaldībai ir pienākums, te ir vārds “pienākums”, gan valsts, gan pašvaldību pienākums ir rūpēties par to, lai kultūras produkti tiktu saņemti uz vietas. Bez kolektīva vadītāja, protams, skaidrs, ka tas kolektīvs mirst. Pēc šī visa, es nezinu, kā var strādāt tagad ar viņiem visiem, ja tik daudz ir nodarīts sāpīgā. Tagad arī vāca parakstus, cilvēki nāk parakstīties un viņi raud. Kā es tagad varu strādāt ar mūziku, ar dzeju, ar tekstiem?”
Inga Stafecka: “Daudzi arī uzskata, ka kultūras darbinieki visu mūžu priecājas, bet īstenībā tas ir diezgan smags arī sociālais darbs – gan salasīt šo kolektīvu, gan uzturēt šajā kolektīvā to gaisotni un tos cilvēkus, lai viņi vēlas vispār nākt, jo šajos laikos ir ļoti grūti vispār pierunāt cilvēkus piedalīties kaut kur. Vai ir kaut kāda gaisma tuneļa galā, vai to izdosies atrisināt? Es laikam neizteikšos šajā gadījumā, es pārāk neredzu šo gaismu pagaidām.”
Ņemot vērā izteikto neapmierinātību, pašvaldībā jau ir izveidota darba grupa, lai pārskatītu Rēzeknes novada amatiermākslas kolektīvu un interešu grupu vērtējumu atbilstību Rēzeknes novada pašvaldības “Noteikumiem par amatiermākslas kolektīvu un interešu grupu darbību”. Darba grupai līdz 5. februārim jāiepazīstas ar ikgadējo Rēzeknes novada pašvaldības kolektīvu 2025. gada darbības novērtējumu, un vērtējumu neatbilstības gadījumā tikšot veiktas izmaiņas darbības novērtējumos, un atalgojums kolektīvu vadītājiem tiks atjaunots.
Uz šo brīdi, ņemot vērā Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstītās nozares un vērtējumu atbilstoši pieciem kritērijiem – dalībnieku skaits, mēģinājumi (regularitāte, biežums, apmeklētība), aktīva dalība Rēzeknes novada pasākumos, rezultāti skatēs un konkursos, sezonāla koncertprogramma – repertuāra atbilstība, komisija pieņēma lēmumu par finansējuma nepiešķiršanu 2026. gadā 42 kolektīvu vadītājiem, vienam diriģentam. Atalgojumu turpina saņemt 70 kolektīvu vadītāji.
Februārī tiks arī veidota atsevišķa konsultatīvā padome, kas darbosies kultūras jomā, veicinot dialogu un vienotu skatījumu novada kultūrtelpas veidošanā.