Varakļānu novads aizvien ir jāsaglabā kā atsevišķa pašvaldība, uzskata Latgales kongresa lēmumu izpildes padome un biedrība “Latgolys Saeima”. Šādu nostāju tās paudušas atklātā vēstulē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kā arī valsts augstākajām amatpersonām. Tiesa gan, kā jau stāstījām arī ReTV Ziņās, janvāra sākumā VARAM jau sagatavojusi likumprojektu, paredzot Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā. Ar situāciju klātienē šodien iepazinās arī ministre Inga Bērziņa. 

Aizvien turpinās diskusijas, kur tad īsti būtu jāiekļaujas pašlaik mazākajam Varakļānu novadam. Vai to pievienot Madonas novadam un Vidzemei, kā paredz teju sagatavotais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas likumprojekts, vai tomēr Rēzeknes novadam un Latgalei. Latgales kongresa lēmuma izpildes padome aicina, lemjot par Varakļānu novada nākotni, ņemt vērā arī Latviešu vēsturisko zemju likumu. Latgales kongresa lēmuma izpildes padomes priekšsēdētājs Agris Bitāns: “Ministre izdomāja, kā viņa to darīs, un nav ne ar kādu no sabiedrības locekļiem vai sabiedriskajām organizācijām pakonsultējusies. Skaidrs, ka tā vecā sāpe jeb emocionālā puse ir saglabājusies – vieni dikti negrib, citiem liekas, ka viņi dikti grib. Saprotot, ka šīs emocijas var ņemt dikti augstu vilni, ir piedāvājums, ja Varakļāni nevēlās pievienoties Rēzeknes novadam vai varbūt Preiļu novadam, kas arī turpat ir, lai saglabājas kā atsevišķs novads, lai darbojas.” 

Apvienojot Varakļānu un Madonas novadus, Agris Bitāns uzskata, ka būtiski samazināsies Latgales iedzīvotāju pārstāvniecība Saeimā, jo samazināsies Latgales vēlēšanu apgabals. Latgales kongresa lēmuma izpildes padomes priekšsēdētājs Agris Bitāns: “Vēlētāju skaits samazinās, līdz ar to deputātu skaits parlamentā no Latgales samazinās. Tas nav ne korekti, ne taisnīgi, ne pēc kādiem noteikumiem.”

Lai meklētu risinājumus jautājumam par Varakļānu novada nākotni, šodien tur viesojās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa. Viņa gan atzina, ka Varakļānu novads kā atsevišķa pašvaldība nevar palikt. “Šobrīd mēs to nesaredzam, jo Varakļānu novads īsti neatbilst administratīvi teritoriālās reformas kritērijiem, lai veidotu to kā atsevišķu novadu. Līdz ar to mēs kā VARAM iesim ar likumprojektu, kurš paredz Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā, bet man, neskatoties uz to, gribas teikt, ka ne jau tikai administratīvās robežas nosaka cilvēku vēlmi vai spēju sadarboties dažādos projektos, pasākumos.”

Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs norāda, ka arī viņu virzienā ir vērojama aktīva iedzīvotāju plūsma. Tāpēc, lai pieņemtu pamatotu lēmumu, būtiski ir izsvērt sabiedrības viedokli, kā arī analizēt datus. “Ja būs attiecīgs nacionālā līmeņa lēmums par Varakļānu būšanu kopā ar Rēzeknes novadu, mēs jau vairākkārt esam teikuši, ka esam gatavi kopā darboties, lai visa teritorija viendabīgi tiktu attīstīta.”

Ministrijā ieceri Varakļānu novadu iekļaut Madonas novadā pamato ar iepriekš veiktu iedzīvotāju aptauju, kurā 93% izteikuši atbalstu šādai iespējai. Abas pašvaldības jau sadarbojas vairākos jautājumos, izveidota arī kopēja pašvaldības policija. Taču vēl janvāra sākumā Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs ReTV atzina, ka pašvaldība spētu attīstīties arī patstāvīgi. “Mēs arī šobrīd dzīvojam patstāvīgi. Viss jau gan ir atkarīgs no valsts bagātības un tā, ko mēs varam atļauties, bet Ziemeļvalstu pieredze un daudzu Eiropas valstu pieredze rāda, ka tomēr pašvaldībām ir jādarbojas mazākā reģionā un ir jābūt tuvāk iedzīvotājiem, nekā mēs to šobrīd virzām.”

Likumprojekts par Varakļānu novada nākotni vēl jaskata valdībā, bet gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.