Iesākot sarunu par automobiļu logu tonēšanu daudziem prātā nāk visnotaļ jautrie deviņdesmitie. Laiks, līdz kuram nedrīkstēja neko un kurā drīkstēja visu. Ierobežojumi? Kas tas tāds? Muļķības! Man, lūdzu, koši melnus visus logus! Arī vējstiklu!

Un patiešām bija arī tādi asprāši, kas pamanījās uzlīmēt gandrīz necaurspīdīgu plēvi automobiļa priekšējam stiklam jeb vējstiklam. Redzamība nekāda, toties bijību ieviesa – kas zina kādi bandīti sasēduši šķībi greizajā BMW?

Toreiz drīkstēja daudz – dzert aliņu parkā uz soliņa, neizsist kases čeku, braukt cauru gadu ar vasaras riepām un arī izdarīties ar automobili pēc sirds patikas. Tagad esam dažādu ierobežojumu gūstā, kas patiesībā ir sasodīti labi, jo kaut nedaudz, bet varam sajusties droši gan automobilī, gan ārpus tā.

Ja nu kādam šķiet, ka auto stiklu tonēšana ir bravurīga bērnišķība, tad viņš rūgti maldās. Starp citu, tieši bērni būs tie, kuri pirmie pateiks lielu paldies līdz ko iemācīsies to darīt. Taču labāk jau visu pēc kārtas.

Vispirms jau tas, ka nozare pazīst divu veidu logu tonēšanu. Vispirms to, kuru izmanto nomācošais vairākums – plēves. Tad seko logu apputeksnēšana, kas ir skaisti, noturīgi, bet neiedomājami dārgi, tāpēc šādas izvirtības parasti atļaujas vien ļoti ekskluzīvu braucamrīku īpašnieki. Nevarētu apgalvot to, ka pie otrās metodes ir viegli piekļūt. Ja godīgi, tad nav pat īsti lielas pārliecības vai daudz maz kvalitatīvi to var paveikt Latvijā.

Plēves ir pieejamas jebkuram. Bieži vien tas nav īpaši dārgs pasākums un vidusmēra hečbeku notonēt varētu mēģināt pat par nieka piecdesmit eiro. Cita lieta, cik tas ir kvalitatīvi. Un kvalitatīvi ne paveiktā darba ziņā, bet izmantotā materiāla. Kā minimums jārēķinās, ka tās būs Ķīnā ražotas tonējamās plēves, kas dzēlīgos saules starus aizturēs labi, ja dažus gadus. Tad tās paliks vienīgi kā dekoratīvais automobiļa elements un arī ne īpaši glīts.

Tā dēvētajām lētajām plēvēm ir vēl kāds niķis – tās ar laiku mēdz atlupināties no sānu stiklu augšmalas vai uzmest burbuli aizmugurējā stikla sildelementa vietā.

Ilgspēlējoša un kvalitatīva stiklu tonēšana izmaksās vismaz trīs reizes vairāk, taču tad izmantotie materiāli pildīs savas funkcijas vismaz gadus desmit. Ja paveiksies, tad arī ilgāk. Augstākā plaukta plēvēm noteikti būs sertifikāts, kas lieti varētu noderēt ārzemju ceļojumā pa valstīm, kur šāds dokuments ir obligāts.

Beidzot ir īstais brīdis mēģināt saprast, kāds no šāda stiklu tonējuma ir labums. Un viennozīmīgi jāsāk ar ārējo izskatu. Mūsdienās visbiežāk stiklu tonētāji piedāvā divu vai trīs dažādu blīvumu pelēcīgus materiālus. Teorētiski likums neaizliedz izvēlēties arī melnas vai spoguļotas plēves, taču kurš gan grib izskatīties kā pāraudzis deviņdesmito gadu tīnis?

Līdz ar to stiklu tonējums visbiežāk ir atturīgi elegants un piedod tādu kā “dārguma” ilūziju. Būsim godīgi – dažs labs spēkrats bez stiklu tonējuma izskatās gaužām nožēlojami.

Taču ne tikai vizuālo efektu vien iegūsim apmeklējot auto logu tonēšanas profesionāļus. Lielākos interjera bojājumus mūsu automobiļa salonam parasti rada kaitīgie UV jeb ultra violetie stari. Ja automašīnas logi ir pārklāti ar plēvi, tad šo staru iekļūšanu salonā ir iespējams samazināt līdz pat 99 procentiem, kas gan teorētiski, gan praktiski nozīmē pilnīgu aizsardzību.. Lai arī vējstiklu un priekšējos sānu logus reti kurā valstī ir atļauts tonēt, pastāv iespēja automašīnas aprīkot ar caurspīdīgu UV plēvi.

Ar šādu UV plēvi CSDD izlaidīs tehniskajā apskatē un varēsiet būt droši, ka auto interjers ilgāk paliks labā stāvoklī. Šis būs arī neliels bonuss pie auto pārdošanas, ko varēsiet atklāt nākamajam pircējam. Lai gan par nākamo pircēju mēs vēl parunāsim.

Ejam tālāk! Tonēti stikli pasargās arī no stikla lauskām, kas var savainot jūsu ķermeni avārijas brīdī. Lai arī šādam nolūkam vairāk ir piemērota drošības plēve, arī tumšā plēve noturēs stiklu labāk nekā nekas.

Logu tonēšana ir efektīvs veids kā noslēpt mantas uz aizmugurēja sēdekļa jeb universāļa bagāžas nodalījumāno nevēlamiem acu skatieniem. Vislabāk jau būtu mantas, tomēr, salonā neatstāt, taču ja apstākļi spiež, tad logu tonējums neļaus zagļiem saskatīt, kas atrodas salonā.

Un, visbeidzot, viens no svarīgākajiem iemesliem, kas liek balsot par labu automobiļa tumšajiem stikliem – komforts. Priekšā sēdošajiem no tiešajiem saules stariem neizbēgt jo tā paredz likums, taču aizmugurē iespējams mērot tālu ceļu pat bez saules brillēm un saviebtām acīm. 

Jaunie vecāki piekritīs, ka tieši aizmugurējā sēdeklī visbiežāk bērnu sēdeklī tiek ietupināti paši mazākie ceļotāji. Logu tonējums pasargās no mazuļu apdegšanas saules staros, ļaus netraucēti iegrimt pelnītā diendusā un sajusties labi visa brauciena laikā. 

Arī suņuks nespēs vien citiem sugas brāļiem lielīt savus saimniekus, kas pārvadā draugu komforta zonā. Vēl jo vairāk, ka dzīvniekiem ceļš automobilī ir stresa pārņemtas mocības pat tad, ja saimniekam par prieku tas netiek izrādīts.

Te droši vien varētu pielikt punktu, ja ne vēl kāds neliels arguments par labu tonētiem auto stikliem. Un te mēs pirmo reizi varam ierunāties par ekonomiju. Sīkums, taču patīkams!

Vasaras karstumā automobiļa klimata kontrole vai dzesēšanas sistēma, ja komplektācija trūcīgāka, strādā uz pilnu jaudu, lai nodrošinātu salonā komfortablu gaisa temperatūru. Pieņemsim, ka aiz loga saulīte gaisu iesildījusi līdz 25 grādiem pēc Celsija. Saprotama un daudz maz loģiska temperatūra salonā būtu par četriem, maksimums pieciem grādiem zemāka. Lai dzesēšanas sistēma to nodrošinātu garāka ceļa laikā, tiks papildus ierastajam patērēts ne viens degvielas litrs vien. Savukārt salons ar tonētiem stikliem ilgāk saglabās vēsumu un nodrošinās komforta zonu ar mazāku dzesētāja darbības jaudu.

Šķiet, nu gan iegūti visi iespējamie labumi, tāpēc nedaudz jāielūkojas medaļas otrajā pusē. Un te jāatceras dažas ļoti svarīgas lietas. Piemēram tas, ka Latvijā likumdošana pieļauj stikla tonējumu vien aizmugurējiem logiem, atstājot priekšējos sānu logus un vējstiklu caurspīdīgus. Noteikumi gan paredz nelielu gaismas necaurlaidības procentu arī priekšējiem sānu stikliem, taču parasti šo nelielo blīvumu jau pamanījušies izmantot auto ražotāji. Pat tad, ja stikli šķiet kristāla dzidri.

Un vēl jāņem vērā nozares profesionāļu ieteikums – izvēlēties tādu tonējamo plēvi, kas pilnībā apmierinās jūs pašus ilgākā laika sprīdi un neizsauks histērisku alerģiju nākamajam šā automobiļa saimniekam. Lieta tā, ka aizmugurējā stikla tonējamo plēvi ir teju vai neiespējami noņemt bez stikla apsildes elementu traumām. Protams, var paveikties, taču visbiežāk tomēr nē. Un diez vai kādam gribēsies uzsākt draudzību ar svaigi nopirkto auto, nomainot visu aizmugurējo stiklu.

Tas ir arī pietiekami svarīgs iemesls, kāpēc labāk izvēlēties kvalitatīvus sertificētus materiālus. Arguments “man tikai pagaidām” šeit nestrādās.

Jā! Dodoties ceļojumā automobilī pa Eiropu neaizmirstam noskaidrot, kādas ir tonējuma prasības valstīs, kurās mūsu četri riteņi deldēs asfaltu. Vairākās Eiropas valstīs ir gaismas caurlaidības ierobežojumi arī aizmugurējiem logiem. Un vēl citās valstīs jebkuru brīdi policista kungs var pajautāt pēc tonējamās logu plēves sertifikāta. Ir labi, ja tāds atrodams cimdu nodalījumā kopā ar citiem svarīgiem automobiļa dokumentiem!