Pēc palīdzības ukraiņi vēršas ne tikai valsts iestādēs, bet arī pašvaldībās. To apliecina zvans Preiļu novada domei no kādas kara postā ierautas ģimenes. Diemžēl pašvaldībai šobrīd sakari ar viņiem pārtrūkuši, taču tas tikai mudinājis vietējos daudz aktīvāk gatavoties ne tikai tam, kur bēgļus izmitināt, bet arī - kā citādi būt gataviem sniegt palīdzību.
Ar Preiļu novada domi sestdien sazinājās kontaktpersona divām jaunām sievietēm, kas kopā ar trīs bērniem un arī mājdzīvniekiem bija ceļā uz Ukrainas-Polijas robežu. Nenoskaidrotu iemeslu dēļ viņas vēlējās apmesties tieši šajā Latgales mazpilsētā. “Diemžēl kopš sestdienas vakara saziņa ar viņiem ir pārtrūkusi. Viņi neatbild uz telefona zvaniem, cik man zināms, arī uz Kijevā palikušo radinieku zvaniem. Tas arī parāda to, cik šobrīd ir sarežģīts ceļš no Ukrainas,” saka Ārijs Vucāns, Preiļu novada domes priekšsēdētājs (apvienība “Iedzīvotāji”).
Preiļiem ir sadarbības pilsēta Ziemeļukrainā, Ņižina. Pašvaldībā skaidro, ka šī pilsēta jau pamatīgi cietusi, līdz ar to tiek apzinātas iespējas, kā palīdzēt gan tur uz vietas palikušajiem, gan tiem, kas cenšas to pamest.
Viena no vietām, kur Preiļos varētu izmitināt bēgļus no Ukrainas, ir Preiļu viesnīca, kas pieder pašvaldībai, bet jau vairākus gadus ir slēgta. Tagad vēl jāapzina, kādas sadzīves iekārtas nepieciešamas, lai šeit pēc iespējas omulīgāk varētu dzīvot ģimenes no Ukrainas. “Šobrīd VUGD esam snieguši informāciju par 80 pieejamām guļvietām. Tā ir tikai pašvaldības rīcībā apzinātā infrastruktūra,” pauž Ārijs Vucāns.
Vēl tiek apzināti viesu namu īpašnieki. Atsaukušās arī ģimenes, kas gatavas ne tikai ļaut pie sevis apmesties, bet arī konsultēt un sniegt morālu atbalstu. Tāpat vietējā un reģionālā līmenī palīdzības sniegšanā iesaistās arī nevalstiskā sektora pārstāvji. “Šobrīd vēl ir ļoti daudz neparedzamu, nezināmu vajadzību, kuras vajadzēs ātri, iespējams, apejot kādus birokrātiskus šķēršļus, atrisināt, palīdzēt. Nauda ir tas, ko var ātri konvertēt medicīnas, sadzīves priekšmetu materiālā palīdzībā,” saka Evija Gurgāne, Viduslatgales pārnovadu fonda valdes locekle.
Evija Gurgāne piebilst, ka vēl ir jāsaprot, kas tieši no materiālās palīdzības ir vai būs nepieciešams vairāk. “Ja priekšmeti arī kādā brīdī tika vākti, tad tās nebūs piecas dakšas vai desmit “Paracetamol” plāksnītes, bet tas būs lielākos apjomos. Ir ziņas, piemēram, no Ķekavas novada, ka cilvēki labprāt grib nest kaut kādas mantas, jo viņiem liekas, ka viņi kaut ko var iedot. To, iespējams, nemaz nevajag un nemaz nevar piegādāt.”
Viduslatgales pārnovadu fonds piedāvā ziedot Ukrainai arī caur viņu kontu, kā uzsācis kampaņu vietējā mērogā.
