Šogad aprit 80 gadi, kopš Otrais pasaules karš neatgriezeniski izpostīja ne vien cilvēku dzīves, bet arī pilsētu ainavas. Par Otrā pasaules kara traģēdijas simbolu uzkatāma Jelgava. Jelgavā atklāta ceļojošā izstāde “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”, kas stāsta par sešām Vācijas-PSRS karadarbībā visvairāk nopostītajām pilsētām.
Pirms 80 gadiem šajās dienās Jelgavā jau bija noticis aviācijas uzlidojums. Pie pils jau bija sprāgušas aviācijas bumbas, jau dažas dienas vēlāk pilsēta zaudēja savu veidolu. Jelgava kļuva par Otrā pasaules kara traģēdijas simbolu Latvijā. Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins: “Mēs varam runāt par Gulbeni, kur notika visvairāk bombardēšanu. Ja mēs skatāmies uz Bausku, tur kaujas notika 12 stundas, tur bija salīdzinoši nelieli spēki, tad Jelgavā kaujas notika no 1944. gada 28. jūlija agra rīta pl. 4.30 pēc Maskavas laika. Noslēdzošās kaujas turpinājās līdz 1944. gada oktobra beigām, kad frontes līnija pārvietojās prom.”
Jelgavas Ģ. Eliasa vēstures un mākslas muzeja direktores vietnieks Gints Putiķis: “Kopumā gāja bojā apmēram 90% ēku jeb no uzskaitītajām 5100 ēkām tika sagrautas vai stipri bojātās 4580 ēkas.”
Kādu postu divu totalitāru lielvaru cīņa nesusi Jelgavai, Valmierai, Gulbenei, Rēzeknei, Rīgai un Bauskai, kas Otrajā pasaules karā cietušas visvairāk, vēsta ceļojošā izstāde “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”. Putiķis: “Jelgava, šķiet, ir cietusi visvairāk no visām, zaudējusi gan savu arhitektonisko spozmi, gan arī seno Kurzemes-Zemgales hercogistes spožumu, kas bija pilsētas arhitektūrā, arī kultūrvēsturē.”
Kā norāda Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins , vēl vairāk par karadarbības radītajiem postījumiem Jelgava cietusi no padomju okupācijas varas politikas. “Bija ēkas, kuras varēja atjaunot. Mēs redzam drupas. Mēs redzam Latviešu biedrības namu, mēs redzam baznīcas, šādu un tādu ēku. Tas bija padomju varas lēmums būvēt padomju utopiju, kas, būsim godīgi, ne tuvu neizskatās tik labi, kā Jelgava pirms 1944. gada.”
Vecākā gada gājuma jelgavniekiem lielākoties par pēckara laiku zināms no vecāku stāstītā. Tagad tie pilsētas traģiskās lappuses cenšas parādīt saviem mazbērniem.
Izstādes autoru mērķis ir atgādināt par kara postošo ietekmi un nepieciešamību sargāt kultūrvēsturisko mantojumu.
Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks, vēstures doktors Uldis Neiburgs: “Mēs par to runājam tāpēc, ka par daudz ko varbūt vēl nezinām (vai daudzām pilsētām). Piemēram, Rēzeknē, Gulbenē cilvēki joprojām domā, ka tās nopostīja vācu karaspēks, nevis padomju aviācija. Es domāju, tā ir tēma, ko mēs esam piemirsuši. Mēs esam runājuši 16. martā, 8., 9. maijā par karojošajām pusēm, par Vācijas un PSRS karavīriem, bet esam aizmirsuši varbūt paši sevi – savas pilsētas, savus cilvēkus, ko esam zaudējuši.”
Izstāde Jelgavā pie Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzeja būs apskatāma līdz 18. augustam, bet pēc tam tā dosies uz Bausku.
