Lai pārvarētu Rēzeknes finanšu krīzi, vakar vakarā valspilsētas pašvaldība apstiprināja rīcības plānu. Šobrīd pilsētas budžetā ir 3,9 miljonu eiro iztrūkums. Jau ziņojām, ka taupīt Rēzeknē nolemts, optimizējot amata vienības, – gan izslēdzot no iestāžu amatu sarakstiem vakantās vietas, gan veicot slodžu sabalansēšanu darbiniekiem un arī izslēdzot aizpildītās amata vietas. Tāpat plānots ietaupīt, likvidējot pašvaldības brīvprātīgos pabalstus.
Rēzeknes valsts pilsētas pašvaldībā norāda, ka ieviestie taupības pasākumi ļaus samazināt šī gada plānotos budžeta izdevumus par 1,23 miljoniem eiro. Jāteic gan, lai stabilizētu radušos finansiālo situāciju, pašvaldības budžeta deficīta segšanai plānots ņemt arī aizņēmumu 1,4 miljonu eiro apmērā.
Rēzeknes domes koalīciju veidojošie deputāti uz jautājumu, lai izskaidrotu sabiedrībai, kā viņi plāno kliedēt bažas par pilsētas finanšu sitāciju, atbild lakoniski un izvairās sniegt plašākus komentārus.
Domes deputāts Igors Sergejevs tomēr redzot savu atbildību šī brīža finanšu trūkumā, bet sīkāk nekomentē un no kameras izvairās.
Runīgāks gan ir domes priekšsēdētajs Aleksandrs Bartaševičs, bet savu vainu finanšu krīzē viņš nesaskata. “Es neatzīstu savu vainu, jo vainas arī nekādas nav. 2023. gadā, apstiprinot budžetu, konstatējām ļoti vienkāršas lietas, ka mums izglītības pedagogu atalgojumam izdevumi pieauguši uz vienu miljonu, uz energoresursiem maksājam papildus 1,3 miljonus, tad vēl maksājam sadārdzinājumu, kas attiecas uz mūsu kārtējiem izdevumiem.’’
Kā iepriekš jau paziņojis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, viņa rīcībā esošā informācija liecina, ka Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera. Tā būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt. Pilsētā uzsākta arī viena bērnudārza atjaunošanas darbi, kas pašlaik gan apturēti iespējamā interešu riska dēļ, jo būvfirma ir pilsētas mēra brālim piederošā firma “Latgalija”.
Partijas Progresīvie pārstāvis Jānis Zeltiņš uzskata, ka tas nav pieļaujami. Tāpat viņš uzsver, ka uz plānotā rekreācijas centra būvniecības izmaksu sadārdzināšanās rēķina nu cietēji būs pilsētas iedzīvotāji. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes deputāts Jānis Zeltiņš: “Mani uztrauc divi asi jautājumi. Pirmais jautājums ir pabalstu samazināšana, jebšu vispār to nogriešana ļoti daudzām sociāli neaizsargātām grupām. Un otrais – tik daudz mūsu Rēzeknes iedzīvotāju atlaišana no darba. Jo tas ir kliedzošs gadījums, ka cilvēki, kuri strādā domes struktūrā un ir pārliecināti, ka viņi strādā stabilā darba vietā, vienā dienā pasaka, ka tu esi atlaists.”
Amata vietu optimizācija kopumā skars 59 amata vienības astoņās struktūrvienībās, izslēdzot no iestāžu amatu sarakstiem 24 vakantās vietas, veicot slodžu sabalansēšanu 38 darbiniekiem un izslēdzot 25 aizpildītās amata vietas. Opozīcijas deputāts Jāzeps Korsaks uzskata, ka Rēzeknes domes koaolīcija nestrādā saimnieciski atbildīgi. “Visi vainīgi pie tās radušās situācijas. Bet pamatdoma ir sekojoša, ka smeļas ūdens mutē, tad jau mēs kaut ko darīsim, kādam atkal būs jāatdot kredīti, tad jau mēs izdzīvosim. Darbībai un visiem šiem plāniem bija jābūt jau agrāk, iesaistot mūs – opozīcijas deputātus.”
Jāpiebilst, ka šīs nedēļas sākumā finanšu ministrs Arvils Ašeradens aicināja Valsts kontroli izskatīt iespēju veikt revīziju Rēzeknes pašvaldībā, tāpat arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks parakstīja rīkojumu par ārkārtas finanšu revīzijas veikšanu.
