Vakar ziņās jau stāstījām par to, cik garš un sarežģīts ir process, lai izglābtu dzīvniekus, kas pamesti privātīpašumā bez aprūpes. Šodien uzklausījām arī Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora viedokli. Viņš skaidro, ka tas, cik ātri būs iespējams iekļūt dzīvoklī un izglābt četrkājaino draugu, esot atkarīgs no tā, vai, pamatojoties uz saņemto informāciju, uzsākts kriminālprocess vai administratīvais process.
Pēdējo četru mēnešu laikā kaķu mīļus jau divreiz satraukuši gadījumi, kad bezatbildīgi saimnieki bez aprūpes savos īpašumos pametuši kaķus. Vienreiz kaķis iesprostots uz balkona, bet pavisam nesen kāds cits kaķis bez pārtikas un ūdens atstāsts neapkurināmā dzīvoklī. Aiz bada tas grauzis miteklī atrasto sasalušo citrusaugli un nolauzis vairākus zobus. Abos gadījumos nelaimīgos dzīvniekus drīz vien pamanījuši kaimiņi. Vakar ReTV Ziņās jau stāstījām, ka izglābt šādus dzīvniekus ir sarežģīts un ilgs process, jo visas institūcijas ierobežo privātīpašnieka tiesības.
Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Aigars Bičušs ReTV skaidro, ka atkarībā no tā, kādas sekas dzīvniekam iestājušās pēc pamešanas bezpalīdzīgā stāvoklī, var tikt ierosināts administratīvā pārkāpuma process vai uzsākts kriminālprocess. “Ja mēs runājam par kriminālprocesu, situācija ir daudz vienkāršāka, ja tā var teikt. Persona paziņo Valsts policijai. Valsts policija fiksē šīs ziņas un uzsāk kriminālprocesu. Procesa virzītājs griežas pie izmeklēšanas tiesneša. Tad, kad ir vajadzīgs neatliekamības gadījumos veikt šo procesuālo darbību, procesa virzītājs var vērsties pie uzraugošā prokurora. Prokurors izvērtē, vai tiešām tas ir tik neatliekami. Ja mēs runājam par dzīvniekiem, var iestāties dzīvnieka nāve vai tikt slēptas pēdas, prokurors var sniegt piekrišanu šādai kratīšanai. Un tad procesuālā kārtībā aiziet iekļūšana ar spēku.”
audz sarežģītāk iekļūt īpašumā ir, ja saņemtās ziņas no cilvēkiem tiek vērtētas kā iespējamais administratīvais pārkāpums.Kā skaidro virsprokurors, nereti gadoties, ka saņemto informāciju par it kā neatbilstošos apstākļos esošiem dzīvniekiem neesot iespējams pārbaudīt, bet likums administratīvā kārtībā nepieļauj iekļūšanu dzīvoklī bez īpašnieka piekrišanas. Savukārt, lai uzsāktu kriminālprocesu, ziņām jābūt nepārprotamām par to, ka dzīvniekam nodarīts pāri. Bičušs: “Ja policijas darbinieki ir radoši un sava amata cienīgi, ar kopējo izpratni, tad pagājušajā nedēļā, piemēram, ļoti ātri uzmeklēja ģimenes locekli.”
Nodalīt sarkano līniju, kur iestājas kriminālprocess un kur administratīvais, gan esot ļoti grūti. Tomēr varot teikt, ka Latvija esot pārmaiņu priekšā, šoreiz tās varētu palīdzēt bezpalīdzīgā stāvoklī pamestiem dzīvniekiem. Bičušs: “Civillikumā mājdzīvnieks tiek pielīdzināts mājlopiem un ir manta. Tā ir lielākā problēma. Es ļoti ceru, ka šī jautājuma aktualitāte iegūs virzību nākotnē, jo mums jau ir labi piemēri no citām valstīm, kur kaķīši un sunīši nav vairs tajā statusā.”
Pašreiz jau spēkā ir Administratīvās atbildības likums, kas pieļauj dzīvnieku konfiscēt arī tad, ja par pārkāpumu uzsākts tikai administratīvais process, tāpēc, visticamāk, varot atrast punktus, kas ļaus konfiscēt arī patversmē pašreiz esošo Feliksu.
Foto: Freepik; ilustratīvs
