Ja grib strādāt Talsu novadā, jārēķinās ar krēsla sašūpināšanu, jo Ziemeļkurzemē mēru mēģina mainīt aptuveni reizi gadā, – atzīst Talsu novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa. Rīt Talsu novada dienaskārtībā būs jautājums par viņas atbrīvošanu no amata. Viens no iemesliem, kāpēc mēra krēsls sašūpojies šoreiz, ir plānotais novada budžets, kurā pagaidām ir vairāku miljonu robs.
“Mēs nevarējām nereaģēt,” atzīst viens no septiņiem Talsu novada domes deputātiem, kurš pieprasa no amata atbrīvot domes priekšsēdētāju. Jau pagājušajā gadā vairākas lietas liecinājušas, ka Talsu novadam būs finansiālas problēmas, līdz šobrīd opozīcija skaļi sāka runāt, ka 2022. gada budžeta atlikumā bija 9 miljoni, nu šogad – 11 miljonu iztrūkums. “Jautājums ir vietā, kur tas varēja rasties. Domes vadība nesniedz atbildi uz šo jautājumu, bet mūsu bažas, salīdzinot arī skaitļus, ir nemākulīga budžeta plānošana – jau 2023. gada. Otra lieta ir neprofesionāla personālvadības politikas ieviešana,” saka Dainis Karols, Talsu novada domes deputāts.
Jau otro gadu valstī pacelta minimālā alga, kas nu jau prasa krietni lielāku finansējumu. Bet opozīcija norāda, ka pērn izveidotas gandrīz 80 jaunas amata vietas visā novadā, kas liels skaitlis. Robu rada arī projekti novadā, kuri neiet tik raiti un gludi, kā gribētos. Talsu novada domes deputāts Dainis Karols: “Mēs dzīvojam kā aizspogulijā. Domes vadība apgalvo, ka uztraukumam nav pamata, viss ir kārtībā, budžets top, cik vēl palicis… Februārī budžets jāpieņem… Taču mēs redzam arī aizspogulijas otru pusi – to, ka tiek prasīts 30% samazinājums pēc samazinājuma jau tad, kad iestāžu vadītāji veikuši šos samazinājumus.”
Dainis Karols uzskata, ka mēri pārāk drastiski, un baidās, vai nepasliktināsies iedzīvotājiem sniegtie pakalpojumi. Lai gan ar septiņām balsīm no 19 nepietiek, lai mainītu domes priekšsēdētāju, opozīcija vēlas pievērst arī pārējo kolēģu uzmanību, ka, viņuprāt, Talsu novads “turpina ceļu nebūtībā”. Karols: “Principā ir dažādi veidi – pašvaldības ir arī vērsušās pie Finanšu ministrijas, lai kādu aizņēmumu ņemtu, bet mēs nezinām skaitļus, cik mums vajadzētu. Varbūt kādas sarunas kaut kādā līmenī jau notiek. Kaut kādi mēri būs jāpieņem. Kamēr domes vadība neatzīs, ka ir problēma, mēs to problēmu neatrisināsim. “
Kārkliņa: “Man jau šis, šķiet, būs kāds 15 budžets. Es zinu, kāds ir šis process, no kā veidojas ieņēmumi un kur rodas izdevumi, tāpēc ir arī darbinieku komanda, ar kuriem mēs kopā domājam, kā sabalansēt budžetu. Ja cilvēki neizprot, kas ir process, viņi uzreiz grib rezultātu, tas vienkārši nav iespējams.”
Iestāžu, nodaļu un pārvalžu vadītājiem bija jāiesniedz savi priekšlikumi, kā budžetu samazināt. Domes priekšsēdētāja atzīst, ka šobrīd visi mācoties dzīvot taupīgi – pārskatītas prioritātes un ekskluzīvas lietas, tā līdz nedēļas vidum robu samazinot par vairāk nekā trim miljoniem. Darbs turpinoties vēl, atteikšoties no pašvaldības brīvprātīgajām iniciatīvām un pārskatīs atlīdzības nolikumu. Kārkliņa: “Tur paredzētas, piemēram, sveikšanas dzimšanas dienās darbiniekiem, aizejot atvaļinājumā tiek maksāta no 30 līdz 50% piemaksa. Pašvaldība ir liela, teritorija ir liela, un katrs samazinājums dod savu efektu.”
Secināts, ka ilgstoši nav strādāts ar debitoriem – tas tikšot sakārtots, kas arī ļaus mazināt iztrūkumu. Evai Kārkliņai joprojām nav bažu – viņasprāt, budžets nebūs ar mīnusa zīmi, un opozīcijas pieprasījums atstādināt viņu no amata, plānošanai netraucējot. “Deputāti nobalsos, ka nav jābūt, iešu projām. Man patīk izaicinājumi. Es to tā neuztveru, ka par visu varu man šeit jābūt. Nē.”
