Liepājas kapsētu pārvalde šogad pabeigusi digitalizēt visas septiņas kapsētas, kurās par veiktajiem apbedījumiem informācija tagad ikvienam brīvi pieejama kapsētu informācijas pārvaldības sistēmā “cemety.lv”. Tajā kopš 2012. gada digitalizēts vairāk nekā 400 Latvijas kapsētu, un, kā rāda Liepājas kapu pārziņu pieredze, pieaug to cilvēku skaits, kuri, pateicoties minētajai sistēmai, beidzot atrod tuvinieku kapavietas un sāk tās sakopt.

Liepājas kapsētu pārvaldē katru gadu griežas vairāki Latvijā un ārvalstīs dzīvojoši cilvēki, kuri, apzinot savu dzimtas koku, vēlas atrast tuvinieku atdusas vietas, taču ne visām kapsētām pilnībā saglabājušies vēsturisko apbedījumu reģistri un kapsētu plāni, tāpēc konkrētas kapavietas meklējumi nereti ir ļoti laikietilpīgi.

Sandris Fūrmanis, Liepājas Līvas kapsētas pārzinis: “Ja cilvēks nezina kapavietu, problemātiski atrast. Bija atbraukuši no ārzemēm ar fotogrāfiju, kas saglabājusies no bērēm. Tajā fonā redzams žogs un aiz tā ēka. Pēc tās fotogrāfijas atradām 1932. gada apbedījumu.”

Uzklausot stāstus par grūtībām atrast tuvinieku kapavietas, uzņēmējam Mikam Blatem 2012. gadā radās ideja izveidot ikvienam brīvi pieejamu kapsētu informācijas pārvaldības sistēmu “cemety.lv”. Ievadot mirušās personas vārdu, sistēmā var atrast kapsētu, kurā cilvēks apbedīts, kartē redzēt konkrētu kapa atrašanās vietu un tās fotografiju.

Miks Blate, sistēmas “cemety.lv” izveidotājs: “Tagad apmēram 50 pašvaldībās strādājam. Daudzas gatavojas, daudzas meklē finansējumu, lai to varētu izdarīt. Pēdējos gados ļoti daudzas pašvaldības ES līdzfinansējumu piesaista kapsētu digitalizēšanai. Aptuvenās izmaksas ir 1000 – 1200 eiro hektārā. Vēl arvien ir pašvaldības, kas pasaka, ka apbedītas personas viņus īpaši neinteresē, ka viņiem tas neliekas svarīgi.”

Kā informē SIA “Cemety”, šobrīd notiek darbs pie vairāk kā 40 Latvijas kapsētu digitalizācijas, un sabiedrība aicināta iesaistīties apbedījuma vietu atpazīšanā, kā arī datu precizēšanā un papildināšanā.