No spraigām cīņām hokeja laukumā līdz kalnu slēpošanai Žagarkalnā un pat zemledus makšķerēšanai Ungura ezerā – pēc vairāku dienu sacensībām šodien Valmierā un Cēsīs noslēdzās 10. Baltijas militārās ziemas spēles, kurās piecos sporta veidos sacentās gandrīz divsimt karavīru no četrām valstīm. 

Drauga plecs dzīvē vienmēr ir būtisks un pašreizējā politiskajā situācijā Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā sabiedroto tautas satuvinās. Sports vieno un militārpersonām tā ir iespēja tuvāk neformālā, brīvā gaisotnē dibināt aizvien ciešāku sadarbību un iegūt savstarpēju uzticēšanos. Zviedrijas Bruņoto spēku virsseržants Gustavs Ljungrēns: “Visi cilvēki zina par jauno pasaules situāciju, mēs cīnāmies ledus laukumā, spēlējot hokeju. Bet, iespējams, pēc dažām nedēļām mēs kopā piedalīsimies kādos militāros treniņos vai citās aktivitātēs. Ir labi veidot jaunus kontaktus Baltijas valstīs.”

Lietuvas Bruņoto spēku komandas pārstāvis Nojs Ašmons: “Šī ir cita veida iespēja tikties ne tikai kopējos treniņos kaujas laukā, bet arī uz ledus. Tā ir citāda veida pieredze, bet tā mūs vieno kā valstis, kā brāļus. Šī jau ir lieliska tradīcija, ko attīsta ik gadu. Ceru, ka tā turpināsies. Esmu patiesi priecīgs par to.”

Igaunijas komandas hokejists Arturs Tiganiks piedalās Baltijas militārājās spēlēs jau kopš to izveidošanas 2014. gadā, hokeja laukumā draugu nav, ir liela vēlme cīnīties un uzvarēt. “Tas ir ļoti nozīmīgi. Desmit gadus vēlāk puse no mūsu komandas ir joprojām ierindā. Mēs kopjam draudzību kopš 2014. gada, kopā virzāmies uz priekšu, satiekam viens otru ne tikai ledus laukumā, mēs sarunājamies, dažreiz nobaudām kopēju maltīti.”

Iespējams, kādās no nākamajām Ziemas militārajām spēlēm dalībnieku pulkam pievienosies sportisti no ASV, Kanādas vai Somijas. Nacionālo bruņoto spēku sporta kluba priekšnieks Vents Graudiņš: “Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi visos līmeņos – gan augstu sasniegumu sportā, gan arī karavīru līmenī. Domāju, ka karavīri mācībās kopā iet, ierakumos, plānošanas konferencēs. Daudzi satiekas sporta laukumā. Jebkura tradīcija stiprina reģionu un tautu.”

Daudzi no karavīriem piedalījās vairākos sporta veidos. Valmierā sacentās hokejā, bet Priekuļos Ieva Pūce izaicinošā trasē pārstāvēja Latviju distanču slēpošanā.

“Ledus apakšā varbūt ir, bet vairāk trase ir graudaina, mitra. Kā jūs redzat, ir lietus, dažbrīd sniega formātā. -

 Kas bija tie spilgtākie brīži no tava starta? 

- Noteikti masu starts finālā, kas ir sākumā, ir uztraukums pirms paša sākuma, lai nenokavētu startu vai kā. Kopumā – nobraukt visus līdz beigām un cīnīties sev. Es varbūt nebraucu ar ekspektācijām, bet ar tādu vēlmi izzināt tuvāk, kā varu sevi parādīt, kā jūtos uz slēpēm, līdz ar to tas ir pārbaudījums man pašai.”

Zemessardzes atvaļinātais majors, distanču slēpošanas treneris Edgars Erts: “Draudzība ir caur sportu, pirmkārt, mēs šeit vairāk sadraudzējamies, bet atceramies, ka trasē vienmēr sportistiem ir konkurence. Līdz ar to ir gan draudzība, gan konkurence.”

Gandrīz 200 sportistu trīs dienas Vidzemes lielāko pilsētu Valmieras un Cēsu sporta bāzēs samēroja spēkus hokejā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, biatlonā un zemledus makšķerēšanā. 2025. gadā Baltijas Ziemas militārās spēles notiks Lietuvā.

Starptautiskā situācija mūsu reģionā šobrīd ir kā plāns ledus un tā prasa ciešāku draudzību kā jebkad agrāk.