Vairāk nekā 1200 eiro par vienu megavatstundu – šāda rekordcena elektrībai bija dienas vidū. Ģeopolitiskie notikumi ir būtiski ietekmējuši energoresursu izmaksas. Dažādas preces, produkti un pakalpojumi ir kļuvuši dārgāki, piemēram, elektroenerģija. Augstie tarifi, rēķini sagādā neērtības un liek mainīt paradumus.
Jēdzieni “sadārdzinājums un ietaupīt” vairs nav sveši Latvijas iedzīvotājiem. Vairums no ReTV uzrunātajiem atzīst – ja līdz šim tika mazāk sekots līdzi elektrības rēķiniem, tad tagad tā jau ir norma. Daļa cilvēku elektrības cenām uzmanību pievērš pastiprināti, sekojot līdzi tam, kādi ir tarifi noteiktās diennakts stundās.
Daudzi cilvēki pēdējo mēnešu laikā vērsušies pie elektroenerģijas pakalpojumu sniedzējiem, lai mainītu līguma nosacījumus, izvēloties fiksēto, nevis biržas cenu paketi. Tikmēr būtisks patēriņa samazinājums, kas varētu rasties cilvēkiem taupot elektrību, “Latvenergo” vēl nav novērots. AS “Latvenergo” pārstāve Ivita Bidere: “Šobrīd mēs nevarētu teikt, ka redzētu kaut kādas īpašas izmaiņas šajos klientu norēķinos vai viņu rēķinos patēriņā, bet katrā ziņā noteikti paredzam, ka ar energoefektivitātes pasākumiem gan visu dzīves situāciju klienti noteikti skatīsies uz to, kā savu patēriņu ietekmēt, tātad - samazināt.”
Tikmēr ekonomists skaidro, ka dārdzību un stundu pīķus ietekmē pieprasījums pēc elektroenerģijas un tās pieejamība no citiem ražošanas veidiem, bet galvenais faktors – dabasgāzes cenas. “Atkarīgs, vai ir pieejama lētāka elektrība, vienalga, vai tas ir importējot no Skandināvijas reģiona, lai, piemēram, mūsu reģionā pūš vējš vai pietiekami daudz ūdens hesos, tad tās cenas var atšķirties. Bet principā dabasgāzes dārdzība Eiropā ir tā, kas mums nosaka vidēji augsto līmeni un arī stundu pīķus,” pauž Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists.
Par elektroenerģijas cenu prognozēm ekonomists saka – divu, trīs gadu perspektīvā tām būtu jāsamazinās, taču tuvāko pusgadu prognozēt esot sarežģīti – varētu būt gan kāpumi, gan strauji kritumi.
