Gluži normāli ir ik pa brīdim iegriezt dušā, lai noskalotos. Un ne jau tāpēc, ka netīrumi pa gabalu redzami. Sviedri ietekmē cilvēka skābuma daudzumu uz ādas. Tas var novest pie dažādām nepatīkamām ādas problēmām. Tieši tāpat cilvēks rīkojas katru rītu un vakaru ar zobu suku – lai saglabātu zobus pēc iespējas ilgāk un nenāktos tērēties par dārgiem metālkeramikas implantiem. Savukārt automobili visbiežāk mazgājam vien tad, kad ar grūtībām varam noteikt tā sākotnējo krāsas toni. Vai naudu par metināšanu un krāsošanu mums žēl nav?

Auto mazgāšanai ir divas svarīgas nozīmes. Ar vienu mēs visi esam pazīstami, jo kuram gan patīk izbraukt mirdzošos saules staros lepnā limuzīnā, kuru klāj putekļu kārta, sāls maisījuma slānis un pamatīga dubļu kaudze. Tātad automobiļa vizuālais tēls, kas visbiežāk mūs iedzen auto mazgāšanas vietā. Un tas patiešām ir svarīgi. Tā vien šķiet, ka svaigi nomazgāts auto sāk braukt klusāk un ātrāk, vairs netraucē aizdomīgais klakšķis no ritošās daļas puses un neizskaidrojamais urkšķis no dzinēja telpas. Tīrs automobilis tā īpašniekam rada gandarījuma sajūtu un mūsu stresa pārpilnajā dzīvē šāds šķietams sīkums ir zelta vērts!

Taču katrai medaļai ir otrā puse. Neredzamā, taču daudz svarīgākā. Šajā gadījumā mēs runājam par automobiļa kalpošanas mūžu, par rūsu un visu, kas ar to saistīts. Un izrādās, ka gluži parasta automašīnas mazgāšana var neskaitāmas reizes pagarināt braucamrīka sānu spīdumu un mūsu naudas maka saturu!

Piemēram, uzņēmuma “Krown Latvija” vadītājs Raivis Alksnis zina stāstīt, ka rūsa nekad nerodas ne no kā. Viss sākās no nebūtiskas lakas kārtas traumas, kuru visnotaļ veiksmīgi var nodarīt pat viens vienīgs smilšu grauds, kurš ir mehāniskā berzē starp divām detaļām. Klasiska vieta ir dekoratīvās uzlikas, zem kurām dubļainā laikā var sakrāties pat prāva sauja smilšu. Turklāt ne tikai smiltis vien, jo mūsu ceļus un ielas pat vasarā klāj bieza sāls kārta, kas veiksmīgi uzkrājas ziemas mēnešos.

Zem automobiļa numuru zīmēm, aiz logu gumijām, zem plastmasas moldingiem, starp paspārni un riteņa arku un daudzās citās vietās uzkrājas liels daudzums smilšu. Visi nosauktie virsbūves elementi ir kustīgi, tāpēc īsā laikā smiltis izberzīsies cauri lakai vai pat krāsai, radot metālam piekļuvi gan mitrumam, gan skābeklim. Un te nu vairs nekādas maģijas! Jau pēc mēneša traumētā virsma izspiedīs uz ārpusi pirmās rūsu pumpas, kuras kā lipīgu slimību augoņi drīz vien izpletīsies un pārņems ja ne visu auto, tad vismaz konkrēto detaļu jau nu noteikti.

Recepte ir gaužām vienkārša – automobilis jāmazgā pēc iespējas biežāk. Pat tad, ja tas šķiet pilnīgi neloģiski, jo skaidri redzams, ka pēc dažām stundām atkal visu pārklās dubļi. 

Ja vasarā varam atļauties savu auto mazgāt pagalmā, tad ziemā tas ir ievērojami grūtāk. Ne tikai tāpēc, ka esam silti un biezi apģērbušies. Visdrīzāk, ka arī dārza šļūtene būs aizsalusi. Ja auto nav mazgāts kopš rudens, tad vislabāk būtu to aizvest uz kādu no profesionālajām auto mazgātavām, kur mašīnu kārtīgi nopucētu. Turklāt nekautrējoties palūdzam mazgātavas darbiniekiem, lai pēc iespējas rūpīgāk izskalo visas vietas, kur varētu sakrāties netīrumi.

Nākamais loģiskākais solis ziemas vai pavasara periodā ir automātiskās pašapkalpošanās auto mazgātavas. Tās pašas, kurās varam ievietot dažas monētas un kopšanas darbus paveikt pats. Tā ir lieliska iespēja ar augstspiediena ūdens sūkņa radīto strūklu patecināt ziepjaino ūdeni gar plastmasas uzlikām, pa durvju spraugām, gar stikliem un citām problemātiskām vietām. Protams, tīrībai daudzi izmanto arī tā dēvētās “birstes”, kas pieejamas dažās degvielas uzpildes stacijās. Tas ir labāk kā nekas, taču šādi mēs iegūstam vien tīru virsbūvi, savukārt līdz problemātiskajām vietām ūdens tā arī nenonāk vai nonāk ar nepietiekamu spiedienu.

Pēc garās ziemas viena no grūtākajām procedūrām ir sāls noskalošana. Kā zina stāstīt Raivis Alksnis, tad sāls mūsu automobiļos ir visur. Jebkura detaļa ir pārklāta ar sāli vai sāls ķīmisko savienojumu, kas izmantojams kā pretslīdes materiāls. Turklāt šai vielai ir raksturīga liela noturība. Ja atceramies eksperimentu ar vilnas diegu glāzē ar sāls ūdeni, tad nepilnas nedēļas laikā iemērktais diega gals pārvēršas balti mirdzošā kristālā. Tas dziļi iesakņojas jebkurā virsmā un ar parastu ūdens strūklu nav noskalojams, tāpēc profesionāļi izmanto īpašu auto ķīmiju, ar kuras palīdzību iespējams sagraut sāls aktīvo formulu un padarīt to nekaitīgu. Citiem vārdiem sakot neitralizēt sārmaino vidi tādējādi novēršot rūsēšanas iespēju.

“KrownLatvija” vadītājs iesaka atsāļošanas procedūru veikt vismaz divas reizes gadā, taču viena procedūra pavasarī ir vairāk kā nepieciešama. Pēc Raivja Alkšņa teiktā kļūst skaidrs, ka automobilis ziemā nerūsē. Korozijas process sākās tad, kad gaisa temperatūra kļūst siltāka un ledus pārvēršas mitrumā. To lieliski papildina temperatūras svārstības, kas neizsniedzamās virsbūves detaļās rada kondensātu. Tāpēc ir svarīgi, lai kaitīgā sāls formula nespētu nodarīt pavasarī ļaunumu traumētām vietām.

Visbeidzot - auto virsbūves aizsardzība. Ikdienā to varam nodrošināt galvenokārt ar auto vaska palīdzību. Tas līdzīgi kā roku krēms pārklāj riska zonu un pasargā to no apkārtējās vides iedarbības. Tas ir iemesls vienmēr izvēlēties tās auto mazgāšanas programmas, kas nodrošina vaska pārklājumu.

Nozares speciālisti iesaka papildināt programmās iekļauto vaskošanu ar papildus aizsardzību. Jo vieglāk to paveikt pašapkalpošanās mazgātavās, kur pēc skalošanas varam dāsni izsmidzināt uz auto sāniem, jumta un citām detaļām līdzpaņemto šķidro vasku. Tas lieliski iedarbojas pat uz mitras vai slapjas virsmas. Šo līdzekli parasti izsmidzina dāsniem triepieniem, tad ar tīra ūdens strūklu vienmērīgi izkliedē pa visu virsmu.

Nav sliktu automobiļu un nekvalitatīvu detaļu. Ir modeļi, kuri gluži vienkārši prasa pastiprinātu aprūpi. Ja izturēsimies pret savu braucamrīku ar pienācīgo uzmanību, tad tas mūs priecēs ilgus gadus un, nododot to nākamā saimnieka rokās, bez kauna un vainas sajūtas varēsim pieprasīt adekvātu samaksu!

Foto: Pexels