Ik gadu Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veic aptaujas par dažādām tēmām. Tā kā pandēmijas laikā pārvaldes darbiniekiem nebija iespēju intervijas veikt klātienē, tās biežāk notiek pa telefonu. Taču tagad CSP sastopas ar situācijām, ka iedzīvotāji sarunu atsaka vai pat uz zvanu neatbild, baidoties no krāpniekiem. Tādējādi samazinās respondentu skaits.
Ja iedzīvotājs ir izvēlēts kā respondents kādai no iedzīvotāju aptaujām, vispirms pārvalde nosūta e-pastu vai vēstuli uz viņa dzīvesvietas adresi. Dažādu apstākļu dēļ ne vienmēr iedzīvotāji šos uzaicinājumus saņem, līdz ar to nemaz arī nezina, ka aptauja tiek veikta. Pārvaldes darbiniekiem, zvanot izvēlētējai personai, nereti gan nākas dzirdēt atteikumu.
CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula: “Iedzīvotāji bija ļoti aktīvi aptaujās, labprāt atbildēja, bet pēdējā laikā saskarmies ar to, ka baidās, jo bažas ir par to, ka arī statistikas pārvalde varētu būt krāpnieki.”
Šogad CSP veic četras ikgadējās iedzīvotāju aptaujas – par darbaspēku, ienākumiem un dzīves apstākļiem, interneta lietošanu, kā arī atpūtas un darījumu braucieniem. Tajās plānots aptaujāt aptuveni 64 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju.
Baiba Zukula norāda, iedzīvotāju bažas skaidrojamas ar to, ka aptaujās ir svarīgi norādīt arī ienākumu apjomu, taču CSP pārstāvis neprasīs bankas konta datus vai tamlīdzīgu detalizētu informāciju. “Nekādā gadījumā intervētājs neprasīs ne bankas konta numuru, neprasīs bankas kartes numuru, to nedarīs. Ienākumus prasīs, jo šie dati ir ļoti būtiski, lai vērtētu iedzīvotāju labklājību Latvijā. Labklājība, protams, ir saistīta ar ienākumiem. “
ReTV uzrunātie iedzīvotāji norāda, ka CSP aptaujās vēl nav piedalījušies, nav arī saņēmuši uzaicinājumu. Zinot, cik daudz pēdējā laikā krāpnieki uzdarbojas, daļa atzīst, ka uz nezināmiem numuriem neatbild. Valmierietis Igors: “Kad zvana svešs numurs, es vienkārši izslēdzu skaņu un neceļu augšā. Man kaut kā bail. Ir arī tādi numuri, kuriem it kā varētu celt augšā. Kad liekas, ka aizdomīgs, tad nē.”
Alojas iedzīvotāja Zane: “Man patīk atbildēt uz svešiem numuriem, vakar zvanīja sieviete, kas gribēja ar mani ļoti uzstājīgi runāt krieviski, bet es runāju latviski. Tad cilvēki vienkārši noliek klausuli.”
Kad CSP intervētājs veic zvanu, sarunas sākumā viņš nosauc savu vārdu. Ja rodas aizdomas par to, vai intervētājs tiešām ir no pārvaldes, to var noskaidrot, meklējot intervētāja vārdu statistikas pārvaldes mājaslapā vai zvanot uz bezmaksas tālruni, kas norādīts mājaslapā vai nosūtītajā uzaicinājumā.
Aptaujas respondentus pārvalde izvēlas pēc dažādiem kritērijiem, piemēram, finansiālā stāvokļa, dzīvesvietas un ctiem apstākļiem. Zukula: “Jums ir iespēja sniegt šo informāciju, kas ir patiesībā ļoti būtiski valstiski. Ja mēs skatāmies uz tiem pašiem ienākumiem dzīves apstākļu apsekojami rezultātiem, to izmanto arī Labklājības ministrija, pabalstus izvērtējot, paaugstinot pabalstus, vērtējot labklājību, kāda ir dažā veida ģimenēs.”
Līdz maija beigām CSP turpinās aptauju par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanu, bet par ienākumiem un dzīves apstākļiem intervijas notiks līdz jūnija beigām, savukārt aptauja par darbaspēku, atpūtas un darījumu braucieniem norisināsies līdz gada beigām.
Foto: Freepik; ilustratīvs
