Kas ir tas, uz ko lielākā daļa auto pircēju skatās galvenokārt? Protams – vai no visām malām ārā nespraucas rūsa. Dažus tas neatbaida, taču jebkurš loģiski domājošs autobraucējs sapratīs, ka  neliela rūsas pumpa durvju apakšā drīz vien pārvērtīsies par daudzu simtu eiro dārgu remontu. Metināšana, detaļu nomaiņa, špaktelēšana, slīpēšana, gruntēšana un krāsošana. Turklāt, ja tas viss nav veikts pēc labākās sirdsapziņas un pareizas tehnoloģijas, tad procedūra drīz vien atkal būs jāatkārto.

Un tomēr interesanti – vai pie vainas mūsdienu automobiļi? Vai varbūt negausīgi izkaisītais sāls vēsākā ziemas rītā? Jeb tomēr mūsu pašu nolaidība? To tad arī centīsimies noskaidrot!

 Latvijā ir grūti atrast kaut vienu automobili, kam dziļi zem krāsas jau neveidotos pirmās "vēža" pazīmes - rūsa. Pat šķietami jauniem auto kā no gaisa uzmetas nelielas pumpiņas, kas ātri progresē, atklājot nepatīkami brūnus plankumus. Vēlāk arī caurumus. Viss tas, kas mums no sirds nepatīk. Tāpēc jautājums tiem, kas ar šiem “vēža” perēkļiem nenogurstoši cīnās no rīta līdz vakaram.

Vispirms klauvējam pie uzņēmuma "Avocar" darbnīcas durvīm, kur meistars Jānis Avotiņš no filmēšanās ReTV raidījumā "Autodroms" brīvajā laikā rosās ar špakteļiem, gruntīm, krāsām un lakām. Ne vienmēr tikai rūsas dēļ, taču arī tas nepavisam nav rets iemesls kādas detaļas vai pat visa automobiļa pārkrāsošanai.

Ja jau, tad jau. Padomu prasīsim arī uzņēmuma "Krown" vadītājam Raivim Alksnim, kurš tieši tā pat kā Jānis neskopojas ar zināšanām gan raidījumā "Autodroms", gan ārpus tā! Un Raivja padomos vērts ieklausīties, jo tieši ar viņa gādīgo roku daudzi tūkstoši braucamrīku visā Latvijā spēj drošsirdīgi cīnīties pret rūsu.

Rūsa pati no sevis nerodas. To vienbalsīgi apgalvo gan Raivis, gan Jānis. Lai rūsa atrastu ceļu pie gardajiem mūsu automobiļa bleķiem, tai jāatrod brīva ieeja. Un visbiežāk pie šādu "atvērto durvju" esamības esam vainojami mēs paši!

Kāpēc pasaulē viena no populārākajām automobiļa krāsām ir "alumīnija spainītis"? Pelēkie un sudrabainie toņi, ja tos vispār var nosaukt par toņiem. Ne jau nu tāpēc, ka kādam patiešām ļoti šīs krāsu notis patiktu. Pelēkā un sudrabainā krāsa ir praktiska! Un mēs taču esam ļoti praktiski ļautiņi.

Iespējams, Latvijā autovadītāji izvēlētos arī citas krāsas braucamrīkus, taču lielvalstīs, no kurām mums piedāvā preci, pārsvarā izvēlas tieši šos neizteiksmīgos toņus. Un viņi to var atļauties. Atļauties tā svarīgā iemesla pēc, ka minētajās lielvalstīs uz ceļiem nav sāls. Bieži vien tur nav arī smiltis. Tāpēc automobili var atļauties mazgāt retāk, putekļu kārta uz pelēka tikpat kā nav redzama.

Pie mums viss ir pilnīgi pretēji. Mums nāktos braukt tikai tādas krāsas automobiļos, kur redzams katrs puteklītis! Iespējams, šādi mēs sevi motivētu pēc iespējas biežāk iestūrēt tuvākajā auto mazgātavā. Vai jaukā vasaras dienā ņemt rokās sūkli, šampūnu un dārza šļūtenes galu pašu savā piemājas mauriņā.

Pats ātrākais un tuvākais ceļš pie sarūsējuša spēkrata ir netīrs auto. Jo netīrāks, jo ceļš īsāks un ātrāks. Tāpēc bieži vien pie pirmajām rūsas pumpām vainojams mūsu slinkums vai nevietā atdzimušais taupīgums.

Tie, kas cītīgi mācījušies dabas zinības, zinās, ka necils smilšu graudiņš gliemežnīcā spēj pārvērsties skaistā un sasodīti dārgā pērlē. Tas lēnām, bet nenogurstoši apaug ar perlamutru, līdz kādas daiļas dāmas ausīs uzrodas burvīgi pērļu auskari. Taču tas pats smilšu grauds var iznīcināt daudz lielākas vērtības!

Virsbūvju speciālists Jānis Avotiņš ir gatavs uzskatāmi nodemonstrēt, kā daži laikus neizmazgāti smilšu graudi spēj nodarīt zaudējumus vairāku simtu apmērā. Shēma ir vienkāršāka par grābekli!

Lai arī automobilis izskatās liels un monolīts veselums, tas sastāv no daudz jo dažādām detaļām. Tajā skaitā virsbūve: spārni, durvis, bamperi, logi, spoileri, sliekšņi, arkas, spoguļi, atslēgas, durvju rokturi, dekoratīvās uzlikas un daudzas citas detaļas, kuras kustībā, lai arī nedaudz, bet savstarpēji rīvējas. Protams, katra detaļa stiprinās ar speciālu stiprinājumu tā, lai nespētu nodarīt kaitējumu citām detaļām. Ja vien... Ja vien starp šīm detaļām nav kāds nomaldījies svešķermenis. Jau minētais smilšu grauds. Tiesa gan - parasti tas nav viens vientuļnieks, bet vesela smilšu graudu saime, kas līksmi strīķējas starp divām detaļām. Piemēram, riteņa arkas plastmasas uzliku un virsbūves metālisko daļu.

Automobiļa virsbūves aizsardzība nenoliedzami ir daudz spēcīgāka, kā bija pirms desmit vai vēl vairāk gadiem. Nano tehnoloģijas, modernas krāsas, lakas un citi materiāli. Taču pat kā akmens cieto lakojumu smilšu grauds spēj pārrīvēt pavisam neilgā laikā. Ja reiz kaut kur ir svaigi uzberzta tulzna, tad kāds tā vien kāro to pārdurt ar adatiņu, lai jēlajā brūcē tiktu mitrums, skābeklis un jau mūsu apdziedātais ceļu kaisāmais sāls maisījums. Ar to pilnīgi pietiek, lai kaut kur dziļi zem aizsargkārtām sāktu veidoties neliels, bet rūsas perēklis. Tas ir tikai laika jautājums un laiks, kā zinām, steidzās vēja spārniem!

Te atkal Raivja Alkšņa un Jāņa Avotiņa domas ir pilnīgi vienādas - jo biežāk mazgāsim savu auto, jo ilgāk tas mums kalpos. Un nevis vienkārši "izbraucot cauri birstēm", bet pieejot lietai ar visu iespējamo nopietnību. Pat tad, ja uzticam automobili mazgāt kādam citam, nekad nenāks par lieku nokontrolēt, lai ar spēcīgu ūdens strūklu tiktu izskalotas paspārnes, durvju spraugas, bampera un virsbūves savienojuma vietas, logu ailes un dekoratīvo moldingu mikroskopiskās spraudziņas. Tā, lai smilšu graudam nav ne mazāko cerību aizķerties un palikt uz dzīvi.

Ja gribam procesam pieiet nopietni un rezultatīvi, tad arī auto mazgāšana prasa zināmas zināšanas un iemaņas. Kaut vai tik noderīgais, bet pie mums nepamatoti neizmantotais priekšmazgātājs. Tas pats, ko pirms mazgāšanas automobiļa virsbūvei uzklāj profesionālās auto mazgātavās. Šis līdzeklis atmiekšķē mehāniskos netīrumus un pēc tam tos aizskalo ar ūdens strūklu, pirms ķerties pie lakojuma ar sūkli un putojošu šampūnu. Pretējā gadījumā noteikti kāds sūklī ieķēries smilšu grauds atstās aizsargkārtā švīkas, kas ātrāk vai vēlāk kļūs par ieejas biļeti viņas augstībai rūsai!

Lai saglabātu pilnu muti mirdzoši baltu zobu, mēs katru rītu un vēlams arī vakaru tos mazgājam ar speciālu birstīti un pastu. Pat tad, ja tiem nav nekādas vainas. Ja tos nav piemeklējis zobakmens vai tajos nav izveidojies caurums. Un viss būs labi līdz brīdim, kamēr mēs par zobiem rūpējamies! Protams, žēl zobārstu maciņus, bet mūsu zobi turpinās priecēt ar "holivudas" smaidu!

"Krown" vadītājs Raivis Alksnis uzsver, ka ar automobili ir tieši tāpat. To, ka daudz izdevīgāk ir regulāri mainīt dzinēja eļļu atbilstoši ražotāja noteiktajiem standartiem, nekā ķerties pie dzinēja remonta vai pat maiņas, saprot gandrīz katrs autobraucējs. Tas ir šķietami loģiski un pašsaprotami. Taču virsbūvi mēs bieži vien atstājam novārtā, vēlāk vainojot ražotājus, klimatu un citas globālas lietas. Ja gribam savu auto redzēt bez brūnganām pumpām,  mums jāmaina attieksme.

Profilakse ir viens no galvenajiem atslēgas vārdiem gan cilvēka veselībai, gan automobiļa kalpošanas ilgumam. Citiem vārdiem sakot - nepieļaut problēmu, lai vēlāk nenāktos to risināt. Viens no šādiem profilakses veidiem noteikti ir regulāra automobiļa pretrūsas apstrāde. Ne tad, kad vietām krāsojums aizdomīgi uzpūties, bet tad, kad auto nonāk jūsu rīcībā. Novēršot mitruma, skābekļa un sāls piekļuvi automobiļa virsbūvei, mēs esam nodrošinājuši sev naktsmieru - nav jāklausās, kā klusumā skrapst korozijas asie zobi pret mūsu lolojumu dzelzs sāniem.

Nemānīsim citus un paši sevi - bieži vien mēs izvēlamies šķietami skaļāku zīmolu lietotus auto, atsakoties no teju par tādu pašu naudu pieejamiem jauniem braucamrīkiem. Un brīnumi nenotiek!

Mēs ļoti labi zinām, ka daudzu auto tirgotāju veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatakmeņiem ir negadījumos cietušu automobiļu iegāde, kosmētiskais remonts un tirdzniecība par "vilinošu" centu. Ja to visu vēl pavada mūžsenais stāsts par vienu saimnieku, kurš, mācītājs būdams, padsmit gados nobraucis vien pārdesmit kilometrus, tad pircējs ilgi nav jāmeklē.

Virsbūvju speciālists Jānis Avotiņš pieļauj varbūtību, ka kāds negadījumā cietušo automobili ir saremontējis pēc labākās sirdsapziņas. Pats par sevi automobiļa virsbūves remonts nav nekas nosodāms. Kāpēc gan vajadzētu likvidēt auto, kurš vēl var būt spējīgs priecēt mūs pašus vai kādu citu? Taču ļoti svarīgi ir tas, vai veicot remontu ir ievērotas visas tehnoloģijas. Vai kādreiz saņurcītā, bet tagad iztaisnotā un mirdzoši nokrāsotā detaļa apstrādāta arī no iekšpuses? Traumētā vieta pavisam drīz par sevi liks manīt, ja "medaļas otrā puse" nebūs pienācīgi apstrādāta. Tāpēc lietota automobiļa iegādes gadījumā būtu ļoti prātīgi veikt pretrūsas apstrādi, tādējādi nodrošinot pret mums tik labi pazīstamās kompānijas "mitrums, skābeklis, sāls" piekļuves traumētajām vietām.

Pārsvarā visās mūsu likstās vainojama valdība, kāda no kaimiņzemēm, ražotājs, izgatavotājs, mēness fāze vai globālā sasilšana. Visi, izņemot mūs pašus. Taču pamatīgi aprūsējis automobilis ir mūsu pašu izdarību vai neizdarību rezultāts. Nedaudz zināšanu, nedaudz roku veiklības un pavisam nelieli ieguldījumi spēj darīt brīnumus. Pat pasargāt no dāsnās sāls kārtas uz mūsu ceļiem, kuru paši nenogurstoši pieprasām ikreiz, kad termometrs pasprūk zem nulles. Sargājam sevi un savus automobiļus. Rūsa ir tikai dabīgs process, kuru mēs pilnīgi noteikti varam noturēt no sava četru riteņu drauga pienācīgā attālumā!