Sagaidot jauno apkures sezonu, Inčukalna gāzes krātuvē jau iepumpēts tik daudz dabasgāzes, lai gaidāmajā ziemā nodrošinātu klientus visā Latvijā un pat kaimiņos. Latvijas dabasgāzes pārvaldes un uzglabāšanas operatoram arī tālejoši mērķi, kā kļūt videi draudzīgākiem un nākotnē ieviest modernās tehnoloģijas.
Inčukalna gāzes krātuve šajā sezonā piepildīta jau par 75%, tas nozīmē, ka šī vieta jaunajai apkures sezonai ir gatava. Šeit glabājas gāze ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai, Igaunijai un Somijai. Kā nosaka aizvadītajā nedēļā pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā, tad turpmāk Inčukalna pazemes gāzes krātuvi savu startēģisko rezervju glabāšanai varēs izmantot arī mūsu tuvākie kaimiņi. Tas nozīmē, ka turpmāk krīzes situācijās Baltijas valstis un Somija varēs efektīvāk dalīties ar resursiem.
AS “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss: “Pašlaik ir uzpildīti 75%, tas nozīmē, ka vieta vēl ir pieejama. Tas, kas, manuprāt, ir ļoti būtiski visiem komerclietotājiem, ja valstis glabā savas stratēģiskās rezerves pie mums, tad viņi var justies droši, ka visiem patērētājiem gāze būs, līdz ar to uz šo enerģijas veidu var arī paļauties.”
Inčukalna gāzes krātuves jauda no komersantu puses šajā sezonā ir rezervēta pilnībā, tehnoloģijas gāzi pašlaik ļau iesūknēt arī ziemas sezonā. Tas ļauj komersantiem sabalansēt cenu starpības, salīdzinājumam – šovasar gāzes cena biržā ir sarukusi. Bariss: “Mums kā klientiem vienmēr ir jāvērtē, vai gribam uz ziemu noslēgt mainīgas cenas līgumu vai fiksētas cenas līgumu. Un tādos svārstīgos apstākļos visiem iesaku slēgt fiksētās cenas līgumu, tā būs sirdī lielāks miers.”
Gāzes krātuves saimnieki uzsver, ka nu ja vairākus gadus dabasgāze Latvijā netiek iepumpēta no Krievijas un Baltkrievijas. Pa cauruļvadiem gāze pazemēs krātuvē nonāk no termināļiem Somijā un Lietuvā. Lai gan pērn oktobrī Somu līcī gāzesvads “Balticconnector” tika bojāts un līdz pat aprīlim turpinājās remontarbi, jau šajā sezonā krātuvē Inčukalnā, izmantojot šo savienojumu, ir iepumpēti būtiski gāzes krājumi.
Bariss: “No praktiskā viedokļa mūsu kopējo ariālu var nodrošināt no diviem termināļiem. Vienmēr ir bijusi diskusija, kur labāk tiem termināļiem atrasties. Tas, ko mēs redzējām ar “Balticconnetor” avāriju, skaidri saprotam, ka Somija nevar atļauties būt situācijā, kad viņiem tiek piegādāts tikai no “Balticconnector” vai Igaunijas puses, līdz ar to skaidrs, ka vienīgais risinājums ir, ka ir vajadzīgs terminālis Somijā. Līdz ar to vai ir vieta vēl citam terminālim, mēs jau priecātos, ka patēriņš pieaugtu, bet tas nepieaug, lai būtu pamats runāt par vēl viena termināla izveidi.”
Taču dabas gāzes uzglabāšanas un pārvades operatoram netrūks arī savu attīstības plānu. Viena no iecerēm, kuru plānots realizēt jau tuvākajā laikā ir nodrošināt iespēju biometāna ražotājiem pieslēgties gāzes pārvades sistēmai, lai ievadītu tajā saražotu biogāzi. Lai tas notiktu, Latvijā taps četri biometāna ievades punkti. Pirmais no tiem jau nākamgad sāks darbu Džukstē.
AS “Conexus Baltic Grid” tehniskais direktors Rinalds Dimiņš: “Mēs paredzam tādu kā virtuālo cauruļvadu, kura lomu pildīs kravas automašīna. Tai aizmugurē atrodas konteineris ar saspiestu biometānu. Šī kravas automašīna no biometāna rūpnīcas dosies uz tuvāko biometāna iesūknēšanas punktu un ievadīs šo biomentānu mūsu pārvades sistēmā.”
Vēl tālākā nākotnē uzņēmums plāno iesaistīties Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora izbveidē, kuru kā pārvades ifrastruktūru iecerēts attīstīt starp Somiju un Vāciju līdz 2040. gadam. Tiesa gan – šis projekts prasīs arī krietnas investīcijas līdz pat vienam miljardam eiro.
