Viena no svarīgākajām lietām, kas būtu jāņem vērā, ja vēlamies apkopt augļkokus savā īpašumā, – tas jādara regulāri, lai kokam nenodarītu pāri. Gadījumā, ja par koku apkopšanu atcerēsimies ik pa pāris gadiem, tas var sagādāt problēmas. Saimniecības “Svitkas” saimnieks stāsta: “Vislabāk ir kociņu kopt, griezt pa atsevišķam zariņam jau no mazotnes. Katra brūce, katrs nogrieztais zars ir vārti visām infekcijām, sēnītēm, visam pārējam. Ja mēs jau mazotnē izgriežam mazus zariņus, mazās brūcītes lieliski aizdzīst, kociņš lieliski tiek ar to galā. Ja ņemam lielo zāģi, tad kokam ir grūti tikt ar to galā. Diezgan liela varbūtība, ka tiks iekšā citi patogēni, kociņa mūžs samazinās.”
Veicot koku apkopes darbus, ir dažādas lietas, kas ir jāņem vērā. Piemēram, lai visiem augļiem būtu pieejama gaisma. Privātmāju saimniekiem interesē, lai teritorija ap koku būtu pēc iespējas vienkāršāk sakopjama. Jānis Akmentiņš stāsta, veicot zāģēšanas darbus, viena no svarīgākajām lietām ir gaisma vainagā. “Mēs cenšamies, lai visi augļi ir izgaismoti. Arī vienkārši veidot vainagu tā, lai pašiem būtu ērti un patīkami. Dažos gadījumos mūs interesē ražas vākšana, lai ātri tiekam pie āboliem. Savukārt privātmāju saimniekiem interesē, lai teritorija ap kokiem būtu viegli sakopjama. Lai tas vainags veidojas ne pārāk sabiezināts, tie āboli gatavojas smukāki, krāsaināki, lielāki. ”
Ja ar zaru zāģēšanu esat nolēmuši nodarboties paši, Akmentiņš ieskicē, kas ir tās lietas, kurām darbu laikā būtu nepieciešams pievērst uzmanību. Tāpat arī tiek kliedēts kāds mīts. “Mums interesē apakšējie zari, kur mums ir viegli novakt ražu. Augšējie zari ēno apakšējos, tāpēc mēs tos saīsinām. Tie ēno visu apakšējo vainagu. Mazos zariņus ar šķērītēm nogriežam. Tos sauc par ūdenszariem. Nevajadzētu sagaidīt brīdi, kad ūdenszari ir pārauguši un sāk veidot ražu. Bet ir mīts, ka visi ūdenszari jāizgriež. Patiesībā tā nav. Ja zariņš ir nokarens, lāzens, pietiek vieta, kur augt, tad atstājam. Tas ir veids, kā vecos augļu kokus atjaunot.”
Vēl viena lieta, ko cilvēki dara, lai koptu kokus – kaļķošana. Sevišķi svarīga tā ir ķiršiem, plūmēm un citiem kauliņkokiem. Tiesa gan – šeit ir dažādas nianses, ko vajadzētu ievērot. Arī metodes, kā to izdarīt, ir dažādas. Jānis Akmentiņš stāsta, ka šosezon kaļķošana nav bijusi nepieciešama. “Citus gadus tas ir diezgan svarīgi. To var darīt vai nu vēlu rudenī – pirms lielā sala iestāšanās. Kad nav sals, var nokrāsot. Ir daudzi kaļķu veidi. Pēc vecām senču metodēm, kaļķim pievienoja mēslus un uzkrāsoja virsū.”
Gadījumā, ja ar šādiem darbiem nav iespējams tikt galā saviem spēkiem, ieteikums meklēt palīdzību pie profesionāļiem. Viņi būs gatavi jums palīdzēt un apkopt kociņus, lai tie varētu jūs priecēt ar ražu.
Foto: Freepik; ilustratīvs
