Jau 20 gadus Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka citvalodu personvārdu atveidei jānotiek, izmantojot latviešu valodas skaņas un burtus. Tādējādi ne viena vien saime tikusi pie dažādiem uzvārdiem, tāpēc diasporas medijs “Latvieši.com” šajā gadā uzsācis veidot stāstu sēriju par to, kādas problēmas rodas latviskoto vārdu un uzvārdu īpašniekiem. 

Lai rosinātu sabiedrības diskusiju un apsvērtu iespēju novecojušos Ministru kabineta noteikumus mainīt, “Latvieši.com” sarīkoja diskusiju tiešsaistē, piedaloties gan pārstāvjiem no Tiesībsarga biroja, Tieslietu ministrijas, Latviešu valodas aģentūras, tiesas, gan uzklausīja pieredzes stāstus. 

Ministru kabineta noteikumi rada virkni problēmu jauktajām ģimenēm, sākot ar regulāru aizturēšanu lidostās ceļojot, beidzot ar atteikšanos izsniegt dokumentus, jo uzvārdi nesakrīt. Aptaujājot diasporas latviešus, kā galvenā problēma tika norādīta tieši uzvārda latviskošana. 

Otrajā vietā ir gan vārda, gan uzvārda latviskošana. 6% saskārušies ar vārda latviskošanu, bet tikpat daudz arī norāda, ka viņi ar problēmām saskārušies nav. Pa vienam procentam atīzmētas tādas problēmas kā personvārda izruna, ierēdņu nepilnīgas zināšanas par latviešu valodu, nekorekts latviešu vārds vai uzvārds tieši mītnes zemes pasē vai nedomā, ka šī var būt problēma. 

Personvārda oriģinālā versija tiek ierakstīta pasē blakus galvenajai lapai – tai, kurā ir fotogrāfija, taču mūsdienās ārvalstīs dokumentus reti kad pārbauda cilvēks, to dara dators, kam nevar paskaidrot, ka jāskatās blakus. “Latviesi.com” žurnāliste Ilze Kalve: “Šī esmu es, te ir īstais uzvārds. Šī ir interneta lapa, kur pašam nepieciešams noskanēt savu pasi. Man tikai šādi sanāk, man nav variantu, lai es varu noskanēt to otro lapu. Problēma jau ir tāda, ka, ja Latvijā mēs varam to cilvēcisko kontaktu panākt, varam piezvanīt, pajautāt, tādā Apvienotajā Karalistē ar teju 70 miljoniem iedzīvotāju tas vienkārši nav iespējams!”

Latvijas institūciju pārstāvji neuzskata to par problēmu. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inga Upīte: “Nav pareizi traktēt un teikt, ka tā ir personvārdu latviskošana, tā nav personvārdu latviskošana, tā ir personvārdu atveide, iekļaujot tos latviešu valodas gramatikas sistēmā.”

Šāda prakse rada problēmas arī ārvalstniekiem. Piemēram, gadījumos, kad citu valstu pilsoņi strādā Latvijā. “Bērns piedzima Latvijā, viņam tiek izsniegta Latvijas dzimšanas apliecība. Un tas vārds tiek ierakstīts – minēšu tikai pirmo vārdu, ne uzvārdu – Dexter – tātad, x vietā mums ir k un s – Deksters – un vēl uzvārdu… Es joprojām, atceroties to gadījumu, nevaru iedomāties, kā to var atpakaļ atveidot uz attiecīgās ģimenes uzvārdu. Un viņiem ir jāiet uz vēstniecību pēc pases. Protams, vēstniecība, saprotot to absurdu, kādā viņi ir, tad toreiz tas ieteikums bija notariāli apliecināts tulkojums, kurā tiek ierakstīts tas vārds un reālais uzvārds, kas ir vecāku pasēs, bet tas nav bērna dzimšanas apliecībā, ar šo te tulkojumu tiek izsniegta pasem” saka juriste Dace Kavasa.

Diskusijā piedalījās arī pārstāves no Tiesībsarga biroja, kuras savulaik ir pētījušas likumu un tā ietekmi. “Man šķiet, ka tomēr, ja mēs tā samērojam šos ieguvumus un zaudējumus, kā arī iejaukšanos cilvēku privātumā, tad, manuprāt, mēs to robežu arī varētu nedaudz pārcelt,” saka tiesnese Līga Biksiniece-Martinova.

Aptaujā 84% respondentu norādīja, ka vēlētos paši noteikt, kuru vārda vai uzvārda versiju norādīt pases galvenajā lapā.

“Latviesi.com” plāno diskusiju turpināt, tajā iesaistot arī likumdevējus.

Foto: Freepik; ilustratīvs