Jēkabpilieši izbrīnīti par pilsētā uzstādītajām kultūrvēsturisko novadu robežzīmēm. Vadoties pēc tām, puse pilsētas ir Sēlijā, otra puse – Latgalē. Vēsturiski tā tiešām ir, tomēr daļa Jēkabpils iedzīvotāju nemaz nejūtas kā latgaļi.
Jēkabpils jau izsenis ir bijusi vēsturisko zemju krustcelēs, bet šobrīd tas ir izteikti manāms pilsētvidē. Daugavas kreisajā krastā ir uzstādīta kultūrvēsturisko novadu robežzīme ar uzrakstu “Sēlija”, bet, pārbraucot pāri tiltam uz Daugavas labo krastu, parādās uzraksts “Latgale”. Tas mulsina daļu jēkabpiliešu.
Inta Ūbele, Krustpils kultūras centra vadītāja: “Es redzēju tieši šo brīdi, kad šo zīmi uzstādīja “Latgale”, un man tas bija pārsteigums. Es domāju, ka varbūt tā ir kāda nejaušība, bet patiesībā gan vienā, gan otrā krastā es jūtos kā jēkabpiliete. Bet atbraucot uz šo krastu, jo šeit atrodas Krustpils kultūras centrs, es neteiktu, ka mēs īpaši izjustu latgaliskās saknes, jo tā robežšķirtne ir ļoti, ļoti neliela. Un es sevi vairāk sajūtu kā sēlieti.”
Robežzīmes uzstādīja VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, bet vietas, kur tās izvietot, izvēlējās darba grupa, kurā bija VAS “Latvijas Valsts ceļi”, Tieslietu ministrijas, Valsts valodas centra un Satiksmes ministrijas pārstāvji. Latvijā kopumā tiek izvietotas 54 kultūrvēsturisko novadu robežu zīmes.
Tālivaldis Vectirāns, Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors:“Saeima ir pieņēmusi, Valsts prezidents ir izsludinājis Latviešu vēsturisko zemju likumu, un tur cita starpā ir arī karte pielikumā. Atbilstoši šai kartei ir arī latviešu vēsturisko zemju robežvietas apzīmētas ar attiecīgām zīmēm.”
Latviešu vēsturisko zemju likumā ir noteikts, ka Jēkabpils pilsētas daļa, kas atrodas Daugavas labajā krastā, iekļaujas Latgales vēsturiskās zemes teritorijā. Tam piekrīt arī Jēkabpils vēstures zinātāji no Jēkabpils Vēstures muzeja.
Iluta Bērziņa, Jēkabpils Vēstures muzeja galvenā krājuma glabātāja:“Skatoties vēsturiski šos dokumentus, Daugava ir bijusi robežšķirtne staro Sēlijai un Latgalei piederīgām zemēm. Daugavas kreisais krasts ir Sēlijai piederīgs, savukārt Daugavas labais krasta kopā ar Daugavsalu un apkārt esošajiem šī Jēkabpils novada teritoriju ir Latgalei piederīgs.”
Vēsturiski Jēkabpils teritorija bija sadalīta divās pilsētās – Daugava nošķīra Jēkabpili kreisajā krastā un Krustpili labajā krastā. Tikai 1962.gadā abas pilsētas tika apvienotas vienā pilsētā – Jēkabpilī. Daudzi labā krasta iedzīvotāji joprojām sevi uzskata par krustpiliešiem, bet nepiekrīt, ka Krustpils būtu Latgale.
Mulsumu par Jēkabpils identitāti bieži vien izjūt gan vietējie, gan arī pilsētas viesi, un kā nu ne, ja pilsēta atrodas reizē Latgalē un Sēlijā, bet pieder Zemgales plānošanas reģionam, Dziesmu un deju svētkos tā bieži likta zem Latgales karoga, bet tūrisma bukletos atrodama pie Zemgales nosaukuma. Tomēr vietējie kultūras jomas pārstāvji pauž pārliecību, ka atrašanās kultūrvēsturisko zemju krustcelēs tikai bagātina Jēkabpili, jo pilsētas kultūras dzīvē var atrast gan sēliskās, gan zemgaļiem raksturīgās, gan latgaliskās nokrāsas.
