Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka cietsirdīga attieksme pret dzīvnieku vai nerūpēšanās par to ir administratīvi sodāma, bet nelikumīga iekļūšana privātīpašumā pat ar viscēlākajiem nodomiem ir krimināllikuma pārkāpums. Kā izglābt dzīvnieku, kurš atstāts bezpalīdzīgā stāvoklī, ja īpašnieks nav saniedzams vai nevēlas sadarboties ar tiesībsargājošajām institucijām vai Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), nepārkāpjot likumu?

Fēlikss jau vairāk nekā nedēļu atrodas dzīvnieku patversmē. DZAB “Ķepu-ķepā” vadītāja Gundega Bidere ReTV stāsta, ka uzstādīto diagnožu esot daudz un atlabšana vēl būs ilga. “Viņš ļoti pacietīgi uz visu reaģē. Viņš ir ļoti mīļš, ļoti runātīgs un komunikabls. Tas arī īstenībā ir tas, kas izglāba viņa dzīvību, jo kaimiņi piefiksēja tieši tāpēc, ka tas kaķis sēž logā un bļauj.”

Ceļš no dzīvokļa, kurā Fēlikss pamests viens bez ūdens un barības, līdz dzīvnieku patversmei ilga gandrīz nedēļu. Izglābt kaķi izdevies tikai pateicoties gan dzīvokļa kaimiņu, gan patversmes vadītājas personīgajiem kontaktiem, pieredzei un uzņēmībai, jo privātīpašums likumā ir neaizskarams, bet dzīvnieks pielīdzināts nedzīvam priekšmetam. Bidere: “Ir tāds apburtais loks, kur tu ej, ja tu to dari juridiski korekti. Tu zvani pašvaldības policijai, tad tu zvani PVD, tad Valsts policijai, manā gadījumā arī “augšām”, bet tu ej pa apli, tas dzīvnieks tur tā arī sēž iekšā. Viņš joprojām atrodas bezpalīdzīgā stāvoklī.”

PVD skaidro, ka, redzot cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem vai iesprostotus lolojumdzīvniekus, par kuriem ilgstoši neviens nerūpējas, jāziņo pašvaldības policijai. Jāpiebilst, lai arī no 2024. gada pašvaldības policijai jābūt visos novados, realitātē tā nav. Turklāt pašvaldības policistu skaits, iespējas un darba laiks novados atšķiras.

PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa: “Jebkurā gadījumā arī PVD un pašvaldības policijai nav tiesību iekļūt privātīpašumā un ieiet tajās telpās, kas nav publiski pieejamas. Vispirms mēs mēģinām sazināties ar īpašuma īpašnieku. Ja iespējams, arī ar dzīvnieka īpašnieku, lai mums tiek nodrošināta pieeja dzīvnieka turēšanas vietai. Ja tas nav iespējams, tad šādās vietās mēs varam iekļūt, saņemot tiesneša vai prokurora atļauju.”

Pagājušajā gadā uz iesniegumu par iespējamiem labturības pārkāpumiem pamata PVD veicis gandrīz 2000 pārbaudes. Vairums gadījumos īpašnieki neatsakoties sadarboties. Saņemt tiesneša vai prokurora atļauju gan neesot tik vienkārši, tomēr esot gadījumi, kad PVD tādas esot saņēmis. Riekstiņa: “Lai mēs šādas atļaujas saņemtu, mums tiešām ir jāiesniedz pierādījumi, ka dzīvnieki tur vairs nevarot tikt atstāti un ka jārīkojas nekavējoties. Mēs esam šādas atļaujas saņēmuši, lai tiktu šādos dzīvokļos.”

Kā rakstiskā komentārā skaidro Valsts policija, tiesības iekļūt privātīpašumā atsevišķos gadījumos esot, bet dzīvnieku glābšana esot pašvaldības policijas kompetence. “Runājot par iekļūšanu īpašumā darbojas tiesības, kuras paredz likuma “Par policiju” 12. panta sešpadsmitais punkts, ka jebkurā diennakts laikā iekļūt nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijā var tad, kad ir apdraudēta personu un sabiedrības drošība, kas aprakstīta šajā likumā. Jebkurā citā gadījumā iekļūšana dzīvojamās un citās telpās ir pieļaujama tikai ar tiesneša lēmumu vai prokurora piekrišanu konkrētu darbību veikšanai.”

Birokrātiskais loks ir noslēdzies. Jāpiebilst, ka dzīvnieku atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī ir administratīvi sodāma, bet par nelikumīgu iekļūšanu privātīpašumā arī tad, lai izglābtu nonāves kaķi vai suni, tiks ierosināts kriminālprocess. Kamēr vien dzīvnieks juridiski netiks pielīdzināts dzīvai būtnei, situācija, visticamāk, būtiski nemainīsies.