Vainīgs neesmu, bet apvainojumus skolā saņemu. Situācija, ar ko saskārušies jaunieši Ogres pusē, pēc tam, kad kāda mamma, kuras meitai nodarīti miesas bojājumi, sociālajos medijos uzsāka savu izmeklēšanu. Valsts bērnu aizsardzības inspekcijā (VBTAI) brīdina: pirms informāciju publicēt sociālaja vidē, jāizvērtē, vai tā neradīs kaitējumu citiem.
“Viens esot stāvējis bļāvis tam, kurš sita, ko viņam darīt, pa kurieni sist, un trešais vienkārši sēdējis uz soliņa un bakstījis telefonu, vispār neiesaistījās,” par decembra sākumā Ogres bērnu rotaļu laukumā piekautās astoņgadīgās meitas gadījumu ReTV stāstīja ogrēniete Līga, kuras vārds sižetā tika mainīts. Konkrētājā gadījumā policija vainīgās personas identificēja, jo mamma ar iesniegumu bija vērsusies pie kārtībsargiem. Tomēr vēl pirms policijas uzsāktās izmeklēšanas Līga sociālajos medijos publicēja informāciju gan par notikušo, kā arī aprakstu ar iespējamajiem pāridarītājiem un lūgumu palīdzēt viņus atrast. Tā rezultātā to atzina arī pati mamma, nepamatotu apvainojumu jūgā nonāca bērni, kuri šajā gadījumā nebija vainīgi. “Man ļoti daudz bija atsūtījuši vienas māmiņas profilu. Sazinājos, viņa man atsūtīja savu dēlu bildes, jo pēc apraksta likās, ka ir īstie. Meita apskatījās un pateica, ka šie nav tie puiši, ka nav vainīgi. Bet, cik es tagad esmu dzirdējusi, gan no tās pašas mammas, gan no vecākās māsas, tie puiši skolā tiekot apcelti.”
Šādu attīstības scenāriju, kas itin bieži sastopams, ReTV apliecina arī VBTAI, kad, neizvērtējot sekas, vecāki publiskajā vidē sniedz informāciju, kas var kaitēt citiem. “Jāsaprot, ka ir situācijas, kad tas vārds ir arī kādam citam, šo cilvēku var sākt vainot skolā, par viņu, arī, teiksim, izteikt kaut kādus komentārs. Arī apkārtējie var sākt domāt, ka varbūt šis ir vainīgs, lai gan konkrētajam bērnam nav ar to nekādas saistības. Ir jādomā par savu un citu bērnu drošību, izejot no informācijas, ko publicējam sociālajā vidē,” norāda VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Anda Sauļūna.
Tāpēc Anda Sauļūna uzsver, ja bērnam ir nodarīts pāri, vecākiem ir jāvēršas pie skolas vadības, ja kaitējums nodarīts skolā vai policijā - ja ārpus. Kā rāda prakse, attiecības tiek risinātas arī savstarpēji. Sauļūna: “Kas, no vienas puses, emocionāli, protams, ir saprotami. Tomēr no otras puses, kas parasti notiek - ja kāds pret mani ir agresīvs, tad uzreiz iestājas tāda pretestība, līdz ar to šis dialogs vairs nenotiek. Ja šī komunikāciju uzreiz ir uzbrūkoša un apvainojoša, tad mēs arī nevaram vairs atrast viduspunktu. Tāpēc nākamais - lai ar ko mēs runātu - iestādi vai pastarpināti vai tieši ar vecākiem -, mēģnāt atcerēties, ka tas, kas šobrīd notiek, ka mēs mēģinām rast kaut kādu risinājumu un saprast, ko tālāk darīt ar situāciju, lai tā vairs nenotiktu.”
Kā norāda inspekcijā, vadarbība pusaudžu vidū pastāv, bet ne vienmēr par to uzzina vecāki vai iestādes vadība. Bērni nereti šādus gadījumus mēdz noklusēt. Tāpēc kā ieteikums būtu vecākiem brīžos, ja bērns vēršas pēc palīdzības, kā saka - ievilkt elpu. “Skaidrs, ka vecākam, protams, rūp savs bērns, viņš uzreiz satraucas, saprot, ka kaut kas ir noticis, tad reizēm tā var būt jautājumu jūra, kas notika, kur tu biji, kurš to izdarīja? Un tas, ja bērns jau ir stresā, var radīt tādu pretējo efektu. Bērns var arī noslēgties. Jo visi šie jautājumi viņam liekas par daudz, viņš nevar uz viņiem visiem atbildēt, vai tiešām arī viņš pats jūtas apjucis un bezspēcīgs.”
Par to, ka vardarbība pusaudžu vidū Latvijā jau gadiem ir problēmsituācija, apliecināja jau 2019. gada OECD pētījums, kur Latvija Eiropas Savienībā bija pārliecinoša līdere skolēnu savstarpējās izsmiešanas un vardarbības ziņā. Arī VBTAI ReTV uzsver, skolās vardarbības rādītāji joprojām ir augsti. Arī aizvadītajā gadā Valsts policijā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu pret personas veselību, ko izdarījuši nepilngadīgie, skaits audzis vairāk nekā uz pusi.
Foto: Freepik
