Katram skaidrs, ka auto krāsa jāpielāgo rokas somiņai. Te jautājumi rasties nevar, ja vien kaut nedaudz sekojam līdzi svaigākām modes tendencēm. Savukārt kungiem, kam patīk bikses līdz potītēm, noteikti zeķes jāpieskaņo ar auto krāsu – tātad arī ar rokas somiņu! Bet kādas modes tendences dominē riepu izvēlē? Ja nu vienīgi protektora zīmējumam jāsakrīt ar tīkliņzeķu musturu? Izrādās, ka te viss nepavisam nav tik vienkārši. Kā mēs visi ļoti labi zinām, tad dabā eksistē trīs veida ziemas riepas – riepas ar radzēm, “nordic” jeb skandināvu tipa riepas un, visbeidzot, mīkstās jeb Eiropas tipa ziemas riepas. Kā neapjukt un izvēlēties īstās? Te recepte ir tikai viena – saprast, kur un kādos apstākļos galvenokārt vedīs mūsu ceļi garajos ziemas mēnešos. Tikai tad varam doties uz veikalu un stiept bagāžnieka virzienā skaistus un melnus ripuļus ar atbilstošo marķējumu.Latvija ziemas riepu izvēles iespējās ir gana unikāla ar to, ka te puslīdz labi derēs jebkuras no minētajiem trīs veidiem. Piemēram, Skandināvijā un Igaunijā dominē “nordic” un radžotās riepas. Lietuva un Polija priekšroku dod Eiropas un pa retam “nordic” tipa riepām. Savukārt mēs ņemam pretim visu, tāpēc nošaut greizi ir jo īpaši viegli!

 Riepas ar radzēm

Daudzi maldīgi uzskata, ka tieši riepas ar radzēm ir tās, kas Latvijas ziemās ļaus automobili novaldīt vislabāk. Maldīgs, jo radzes ir paredzētas labākai saķerei ar ledu un sablietētu sniegu. Ja labi apzināmies, ka tieši šādi ceļi būs mūsu ziemas maršrutos visvairāk, tad radzes ir priekš mums. Galvenokārt šādas riepas lieti noderēs lauku iedzīvotājiem, kam ikdienas maršruts ved pa otrās un pat trešās nozīmes ceļiem. Tie ne vienmēr ir labi iztīrīti un, kur nu vēl nokaisīti ar pretslīdes materiāliem. Gluži kā kaķa nagi, radzes izspiežas no riepas un ieurbjas slidenajā virsmā. Jāsaprot, ka asfalts, lai cik slidens tas arī būtu, ir pārāk ciets, lai radzes spētu paveikt savu darbu. Pilsētas ceļos un šosejās efekts var pārtapt par defektu un stingra tērauda radzes var izslīdēt uz ceļa nenodrošinot pietiekamu riepas virsmas saķeri. Protams, ik pa brīdim iestūrēt pilsētā ar radžotām riepām nav nekas ļauns, tiesa gan uzmanības un piesardzības līmenim jābūt vairākus līmeņus augstākam. It īpaši, ja sagadās braukt pa veclaiku granīta bruģi. Starp citu, mūsdienās radžotu riepu lietošana ir aizliegta tādās valstīs kā Melnkalne, Horvātija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Bosnija un Hercegovina, Maķedonija, Bulgārija, Nīderlande, Vācija (izņemot dažas pašvaldības pie Austrijas robežas), Čehijas Republika, Ungārija, Rumānija, Polija un Portugāle.

 Skandināvu tipa riepas

Te jau varam runāt par daudz plašāku pielietojumu ikdienas satiksmē. Grozies kā gribi, vairāk esam pieskaitāmi skarbajiem ziemeļniekiem, tāpēc apledojums uz mūsu ceļiem ir jūtami biežāka parādība kā, piemēram, netālajā Polijā. Tieši tāpēc šāda veida riepas dēvē par “nordic” jeb skandināvu – tās perfekti piemērotas braukšanai kārtīgas ziemas apstākļos.Riepas sastāvs ir nedaudz mīkstāks kā Eiropas riepām, taču protektora zīmējums robustāks. Un nav brīnums, jo šāda tipa riepām jāspēj aizvietot radzes, kuras daudzviet nav atļautas.Lai arī riepa mūsdienās ir gana prāva izmēra, kontakts ar ceļu ir labi ja vienas vidēja izmēra plaukstas lielumā. Tātad vienīgais, kas mūs notur uz ceļa ir četras plaukstas. Četras plaukstas un vismaz pusotras tonnas smaga konstrukcija ieskaitot arī mūs pašus. Uzdevums nav vienkāršs, tāpēc skandināvu riepās izmantotais sastāvs ir īpaši mīksts, kas nesacietē arī pamatīgos mīnusos.Mīkstā sastāva, protektoru zīmējuma un īpašu lameļu apvienojumā šīs riepas darba virsma strādā līdzīgi kā piesūceknis, teju vai pielīpot pie ceļa virsmas. Savukārt asās protektora malas ļauj veiksmīgi tikt galā ar sniegu. Protams, arī skandināvu riepas ir ar labu ūdens novadīšanas sistēmu, taču tā jūtami atpaliek no Eiropas jeb cietā sastāva riepām. Tieši tāpēc skandināvu, “nordic”, sauktas arī par ledus riepām būs noderīgas tiem autobraucējiem, kuru maršrutā ir gan rūpīgi notīrītas šosejas, gan pilsēta gan ekstrēmi ledus un sablīvēta sniega posmi.

 Eiropas tipa riepas

Cieta sastāva ziemas riepa ar daudz izteiktāku ūdens novadīšanas tehnoloģiju un mazāku lameļu skaitu. Kā likums, šādas automobiļa “kurpes” izvēlas tur, kur ledus un sablīvēts sniegs ir reta parādība. Sākot no Lietuvas un līdz pat Šveicei vai Itālijas ziemeļiem.

Šāda tipa riepu galvenais uzdevums ir veidot labu saķeri ar ceļu tad, kad aiz loga temperatūras stabiņš nepārsniedz mīnus piecus grādus pēc Celsija. Nelielos mīnusos reti kad veidojas apledojums, taču sniega putra uz ceļiem nav nekāds retums. Te ūdens novadīšanas tehnoloģijas sagaida savu zvaigžņu stundu, neļaujot rasties akvaplanēšanas draudiem.

Eksperimenta pēc varam peļķē iemest parastu virtuves paplāti un mēģināt to piespiest. Paplāte dīdīsies kā negudra, jo starp divām plaknēm saglabājas ūdens – pietiekami blīva viela, lai paplāte tā arī nepiegultos peļķes pamatnei. Šādu efektu gudri dēvē par akvaplanēšanu, taču autobraucējam tas nozīmē tikai vienu – BĪSTAMI!

Pilsētniekiem un tiem, kam galvenokārt ceļš ved pa Jūrmalas šoseju vai līdzīgu ceļu, Eiropas jeb cietā sastāva riepas būs tieši tas, ko dakteris izrakstījis. Novērojumi liecina, ka lielās šosejas un pilsētas ielas visbiežāk ir ja ne nošķūrētas, tad ar pretslīdes materiāliem izkaisītas gan. 

Protams, nevajadzētu domāt, ka uzbraucot uz ledus cietā sastāva riepa pārtrauc savu darbību pilnīgi un galīgi. Pavisam noteikti tā nav. Riepu ražotāju laboratorijās gudri cilvēki veic tūkstošiem aprēķinu, lai jebkura no nosauktajām riepām būtu maksimāli efektīva uz jebkura ceļa seguma. Gluži vienkārši skarbākos ceļa posmos jāsamazina ātrums un jāieslēdz papildus piesardzība. 

 Vissezonas riepas

Šī ir sadaļa, kuras pilnīgi noteikti varēja nebūt, ja vien mūsu klimatiskās joslas autobraucēji būtu nedaudz apdomīgāki. Daudziem vārds “vissezonas” darbojas kā detonators dinamīta stienim. Tomēr jāsamierinās, ka Latvijā šādas riepas ir pēdējais, ko būtu vērts izskatīt kā potenciālo pirkumu. Kam tieši domātas šīs vissezonas riepas? Elementāri! Gan pie mums Eiropā, gan citviet pasaulē ir ne mazums valstis, kurās ziema nepavisam nav tas pats, ko ar šo vārdu saprotam mēs. Ziema, tā ir gaisa temperatūra, kas zemāka par plus piecpadsmit grādiem pēc Celsija. Ziema ir peļķes un dubļi. Ziema ir pretīgs slapjdraņķis šķidra sniega veidolā, kas uzrodas labi, ja reizi piecos gados. Lai justos droši šādos dienvidu ziemas apstākļos ir paredzētas vissezonas riepas. Riepas, kuras ir pietiekami efektīgas uz laba ceļa saulainā dienā un, kas nepieciešamības gadījumā ļaus noturēties uz ceļa negaidītās sniega putriņas gadījumā. Tieši tāpēc Latvijas likumdošana nosaka, ka riepas ar kārdinošo uzrakstu “M+S” nav izmantojamas ziemas apstākļos, ja vien blakus  mistiskajiem burtiem nav ziemas riepu simbols – trīsstūrītis ar sniegpārsliņu tajā.Ja kāds vēl nav ticis pie svaiga ziemas riepu komplekta, tad šis ir īstais brīdis. Īstais brīdis ne tikai padevīgi iegādāties pirmās pa rokai esošās riepas, bet rūpīgi apsvērt, kuras no trīs ziemas riepu variantiem būs piemērotākas tieši mums. Labas un piemērotas ziemas riepas