Gluži kā zinātniskās fantastikas romānos varam iedomāties kā būs būt autovadītājam, teiksim, tālajā 2075. gadā. Pat bail iedomāties! Pa ielām klusi bez skaņas un smaržas garām slīd elektriski transporta līdzekļi, kurus uzlādēt var piecās minūtēs un ar šiem elektrības krājumiem pietiek diviem mēnešiem. Elektrība, protams, netiek iegūta no akmeņoglēm, gāzes vai bagātinātā urāna – to iegūst no romantiskiem negaisa mākoņiem, tāpēc elektrisks automobilis beidzot patiešām ir ne tikai nesamērīgi dārgs, bet arī ekoloģisks. Un cilvēki! Cilvēki rozā vaigiem kampj svaigo gaisu aumaļām, jo pāreja uz elektriskajiem spēkratiem beidzot ir pilnīgi un galīgi apturējusi klimata izmaiņas, ozona caurumus un smogu virs Ķīnas.

Pasapņojām un pietiek – laiks atgriezties uz planētas Zeme, kur arvien vēl pilnā sparā rūc tik ļoti jau nu noniecinātie dīzelīši. Un jādomā, ka rūks vēl ilgi pēc biedējošā 2035. gada. Patiesībā diez vai dīzelis, kura ikgadējā ekspluatācijas nodokļa apmērs ir vien 12 eiro, jo kaitīgie izmeši ir kaitinoši mazi, var nodarīt pāri cilvēkam, kurš aizgūdamies pusdienās notiesā kaudzi pesticīdu, dioksīdu, hlorīdu un vēl krietnu kušķi no Menģeļejeva tabulas. Galu galā mūs taču sargā Eiropas ekoloģijas normas – euro 5, euro 6, euro 6D.

Vēl astoņdesmitajos gados pasaulē tika ieviesta pirmā regula – R49, kas attiecās uz oglekļa monoksīdu, ogļūdeņražiem un slāpekļa oksīdu. Tomēr tieši Eurostandarti atstāja milzīgu ietekmi uz turpmāko automobiļu attīstību un dzinēju pielāgošanu jaunajiem apstākļiem, tostarp klimata izmaiņām.

Kopš 1993. gada Eiropas savienība ieviesusi vairākus gana drastiskus noteikumus. Piemēram, sākot ar 2017. gadu katram auto modelim tiek pārbaudīti emisijas apjomi ne tikai speciālā trasē un zinātniskajās laboratorijās, bet arī ikdienas transporta plūsmā.

Euro 1

Šīs normas tika izstrādātas vēl 1992. gadā, lai gan spēkā tās stājās ar 1993. gadu. Standarts noteica kaitīgo izmešu normas vieglajiem pasažieru un kravas automobiļiem. Lai gan Euro 1 standarts bija ar daudz lielākām pielaidēm kā šobrīd, jau toreiz daudzi auto ražotāji novirzīja lielus līdzekļus un spēkus izplūdes gāzu sistēmas pilnveidošanai.

Runājot par slāpekļa oksīdiem, tā ir veselu 98% starpība, un ogļūdeņražu gadījumā – 95%, oglekļa monoksīds bija jāsamazina par 89%, bet cietās daļiņas – par 97%. Tas ir diezgan iespaidīgi.

Euro 2

Nākamais Eiropas Savienības noteiktais standarts spēkā bija līdz pat 1997. gadam un tas attiecās gan uz vieglo pasažieru transportu, gan uz divu un trīs riteņu spēkratiem, kurus darbināja iekšdedzes dzinējs. Kā mēs saprotams, Eiropa paralēli automobiļiem pieķērās arī motocikliem.

Euro 3

Šis kaitīgo izmešu ierobežojumu komplekss stājās spēkā sākot ar 2001. gadu. Tie skara jebkuru transporta vienību, kura bija darbināma ar iekšdedzes dzinējiem. Tieši ar šo, nu jau trešo standarta pakotni, tika ieviesti sadalījumi pēc dzinēju tilpuma un degvielas veida. Tika atzīts, ka dīzeļdzinēji var izdalīt vairāk slāpekļa oksīdu, bet oglekļa monoksīda standarti ir stingrāki.

Euro 4

Šis standarts tika ieviests jau 2004. gadā un skāra jebko, kas darbojas uz iekšdedzes dzinēja bāzes. Tiesa gan, benzīna motoriem netika piemērota cieto daļiņu emisijas normatīvi. Tobrīd par ļoti dārgajiem cieto daļiņu filtriem autobraucēji nevarēja pat iedomāties!

Euro 5

Pirms desmit gadiem 2011. gadā tika apstiprināts jauns ekoloģijas standarts – nu jau piektais pēc skaita. Tas attiecās uz pilnīgi visām vieglajām pasažieru automašīnām, uz palīgtransportu un motocikliem. Tieši pēc šā standarta dzimšanas auto ražotāji bija spiesti aprīkot savus izstrādājumus ar cieto daļiņu filtriem. Tie, protams, būtiski samazināja kaitīgos izmešus, taču jūtami padārdzināja pašus automobiļus.

Euro 6

Šis vēl ar vien aktuālais emisijas standarts tika ieviests 2014. gadā. Kā smejas paši auto ražotāji – gaiss pirms būšanas degkamerā ir daudz piesārņotāks, kā izplūstot pa izpūtēja galu. Un tomēr tas jau tagad ir izpelnījies dažādus labojumus. Euro 6 skar gan parastos automobiļus, gan komunālo pakalpojumu transportu un citus braucamrīkus.

 Euro 6C

Šīs izmaiņas tika izsludinātas 2019. gada septembrī. Šie grozījumi saglabāja līdzšinējo Euro 6 standartu, tikai nedaudz to padarīja vēl drastiskāku un ražotājiem grūtāk izpildāmu.

Euro 6D

Vēl grozījumi jau esošajam Euro 6 standartam. Izmaiņas bija ieplānotas kā pagaidu risinājums, taču nu šie grozījumi ir pie mums aizkavējušies. Te gan pamatā jārunā par noteikumiem, kas paredz veidu, kādā jāveic kaitīgo izmešu testi.

 Līdz šim ikgadējā tehniskā stāvokļa pārbaudē automobiļiem ar dīzeļa dzinēju veica īpašus izplūdes gāzes mērījumus. Tiem gluži vienkārši vajadzēja atbilst konkrētajām Euro ekoloģijas normas standartam. Kā izplūdes izmešu apjoms tiek panākts – tas jau bija cits jautājums un tā īsti nevienu neinteresēja. Tādēļ čakli darboņi izdomāja kā iztikt bez dārgiem un problemātiskiem mezgliem, kuri tiešā veidā atbild par gaisa kvalitāti un kaitīgo izmešu esamību. 

Katrs dīzeļmotora īpašnieks būs dzirdējis par biedējoši dārgajiem cieto daļiņu filtriem, kuri mēdz aizaugt, ja ikdienā izvēlamies nepiemērotu braukšanas stilu. Būsim godīgi, arī braucot pareizi un dīzeli saudzējoši, ātrāk vai vēlāk no ierindas iziet viss. Un tad atliek vai nu iegādāties šo cieto daļiņu filtru par bargu naudu, vai amputēt šo mezglu pavisam un ļaut apķērīgiem cilvēkiem izdzēst šādu detaļu no vadības bloku atmiņas.

Nav liela māksla reizi gadā izdarīt tā, lai pa izpūtēja galu dažas sekundes plūst pēc maijpuķītēm smaržojošs kalnu gaiss. Taču pilnīgi noteikti to nav iespējams panākt ikdienas braucienos, tāpēc amputēto detaļu trūkums liek smalkam, ar aci nesaskatāmam svina un sodrēju pulverim pārklāt gan ceļu, gan apstādījumus, gan tur pat blakus esošos bērnu ratiņus.

Jau nākamā gadā tehniskās apskates ietvaros dīzeļa automobiļu kaitīgo izmešu daudzums tiks pārbaudīts daudz savādāk. Jaunā sistēma ļaus ne tikai pārbaudīt dūmainību, bet arī konstatēt cieto daļiņu filtru neesamību. Un, ja reiz tas, kas paredzēts, automobilī neatrodas, automobilis nedrīkst piedalīties kopējā ceļu satiksmē. Citiem vārdiem – čaklo roku pulciņa izņemtās detaļas būs tik pat virtuozi jāatliek atpakaļ un atkal jau jāievieš korekcijas vadības bloku programmatūrā.

Šis ir smalks mājiens visiem tiem, kas šobrīd skatās lietota automobiļa virzienā, jo atrunas “es to nemaz nezināju” vairs nenostrādās. Tieši tāpēc arvien vairāk auto apkopes centri uzsāk piedāvāt pirms pirkšanas pārbaudi, kurā šādi knifi izpeld kā vardes virs ledus pirmajos pavasara saules staros!