Vienam no Kuldīgas simboliem – senajam ķieģeļu tiltam – šogad nozīmīga gadskārta – 150 gadu. Pirmo reizi uz vienu dienu tas kļuva par garšu tiltu. Festivāls “Audz’s Kurzemē” uz tā aicināja pulcēties vietējo produktu cienītājus un garšas baudītājus.
Jau 150 gadu senais velvju tilts cilvēkiem palīdz nokļūt Ventas otrā krastā. Jubilejas reizē tas atvēlēts tikai gājējiem, aicinot visus satikties uz tilta – uz garšu festivālu “Audz’s Kurzemē”. “Tas arī ir izglītojoši par bio ekonomiku, par sadarbību, par vietējo produktu, par bioloģisko saimniekošanu, un tad, lūk, mēs arī tad mēģinām aptvert šo teritoriju, šo tiltu un šīs vietas, kā pielāgot gan sarunām, gan diskusijām ar personībām, ar profesionāļiem, gan meistarklases, kur kaut ko iemācīties,” saka Kuldīgas novada tūrisma attīstības centra vadītāja Jana Bergmane.
Šis ir projekta noslēgums, līdz tam bijuši pieredzes apmaiņas braucieni pie vietējiem ražotājiem, arī pavāriem, kuri galdā ceļ Latvijā augušo. Šai reizē ar to visu var iepazīties un nogaršot festivāla viesi. “Nu es domāju, ka apsveicami. Tāpēc, ka vienkopus tu vari redzēt, arī interneta laikmetā vienalga tu visu neatradīsi tīmeklī, kuri no kurienes nāk. Es daudzas jaunas. Liepājā apmeklēja tirdziņus ar ģimeni, bet šādu piemēram es neesmu redzējis ne Līvas ciema svētkos vai kaut kur citur, dažādas tādas jaunas lietas,” saka pasākuma apmeklētājs no Liepājas Nils Jansons.
Restorāna “Kopa” šefpavārs Žanis Raivo Behmanis, kurš vienmēr uzsvēris vietējo produktu nozīmi, priecājas, ka tilts kļuvis par pop-up restorānu tiltu, kur īpaši izcelt Kurzemē ražotā un augušā garšas. “Tā ir tā lieta, ko mēs varam prezentēt, savu vietu, kur mēs atrodamies uz kartes. Protams, tas produkts, kurš nāk no tava zināmā zemnieka, audzētāja, mājražotāja, ir ar pievienoto vērtību. Tu zini to stāstu, kāpēc tas ir radies, kā tas ir radies, tur veidojas saturs.”
Un arī, būvējot tiltu, nolemts izmantot vietējos materiālus. Tā kā Kuldīgas apkārtne bija bagāta ar akmeņiem, tika pieņemts lēmums būvēt ķieģeļu velvju tiltu uz akmens mūra balstiem. Tiltu pēc arhitekta Oto Dīces projekta pabeidza 1874. gadā, ievērojot cara laika satiksmes standartus, lai vienlaikus varētu izmainīties divas pretimbraucošas karietes. Pirmā pasaules kara laikā krievu armija atkāpjoties divus tilta laidumus uzspridzināja. Tos atjaunoja dzelzsbetona konstrukcijās, bet 2008. gadā restaurēja senajā izskatā. Tas ir trešais garākais ķieģeļu tilts Eiropā.