“Draugi, mēs visi ar nepacietību gaidām, kad atkal varēsim tikties klātienē” - viens no uzrakstiem, kas atradis vietu Kuldīgas kultūras centra logā. Līdzīgi kā citviet, arī te amatiermākslai ir grūti laiki, jo tā pārsvarā ir satikšanās koprade.
Lai uzmundrinātu sava nama ļaudis, vadība pirmā stāva logus gluži kā Lieldienu olas – izveidojusi spilgtas un iedvesmojošas. Katrs garāmgājējs var uzzināt, kādi kolektīvi te darbojas: dažādu paaudžu dejotāji, dziedātāji, tradicionālās mākslas meistari un instrumentālās mūzikas pavēlnieki.
Lauris Amantovs Kuldīgas kultūras centrā ir producents, vada kapelu “Lēnām pār tiltu” un bigbendu. Viņš atzīst – kaut koncerti nenotiek, arī profesionāliem mūziķiem jātrenējas katru dienu, lai nezaudētu virtuozitāti. Visgrūtāk šai laikā esot atrast motivāciju.
“Galvenais tā doma nepazaudēt klausītāju, tā saikne - par to es baidos, cilvēki gaida, mēs paši uzturēsim formā, mēnesi iepriekš tiks darīts vēl trīsreiz cītīgāk,” saka Lauris Amantovs.
Viens no uzrakstiem kultūras centra logos vēstī: “Dziedāt māku, dancot māku, dīkā sēdēt vien nemāku, kamēr laukā kovids plosās, pašdarbnieki “zūmā” rosās.” Tā amatierteātris Zoom iestudē Paula Ērmaņa izrādi “Sniegbaltīte un trīs ruksītes”. Individuālais darbs netraucē darboties arī Tautas tēlotājas mākslas studijai “Kuldīgas Palete”, audējiem un pinējiem, grūtāk ir dejotājiem. Bērnu deju kolektīva “Stariņš” un Tautas deju kolektīva “Venta” vadītāja Zita Serdante neslēpj, ka attālināti rosina dejotājus uzturēt fizisko formu.
Ja amatiermāklsiniekiem jautātu, kur ir laime, viņiem pēc atbildes tālu nebūtu jāmeklē – tā ir katra izvēlētajā mākslā.
