Kuldīga tomēr ir atradusi iespēju, kā esošajā līmenī saglabāt trīs no četrām lauku skolām, rodot finansējumu skolotāju atalgojumam, ja tas nebūs no valsts. Darbs izglītības iestāžu saglabāšanā būs jāiegulda arī pašām skolām. 

Uzklausot visus argumentus un analizējot, vai skolas varētu esošo situāciju uzlabot, lemts, ka, neskatoties uz nepietiekamo skolēnu skaitu, Kuldīgas novada pašvaldība meklēs papildu finansējumu trīs skolu pastāvēšanai līdzšinējā apjomā. Tās ir skolas Ēdolē, Kabilē un Turlavā. Viena no pozīcijām, kur ietaupīt, ir brīvpusdienas. Tās joprojām būs bērniem no piecu gadu vecuma līdz 12. klasei, bet vairāk būs jāstrādā pie disciplīnas, laikus pasakot, ja pusdienas neēdīs. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska: “Ja mums vidēji dienā ēd 3000 skolēni, ja mēs zinām, ka pusdienas maksā aptuveni trīs eiro dienā, tātad pie 9000 eiro dienā, ko mēs maksājam par pusdienām, ja kaut vai 50 bērni novadā konkrētā dienā neēd, varam parēķināt, kāds finansējums, jo gada laikā brīvpusdienām aiziet aptuveni miljons eiro.”

Izglītības pārvaldē uzsver, ka skolām ir jāapzinās savi trūkumi un jāstrādā arī pie izglītības kvalitātes uzlabošanas. Tā tiek vērtēta ne tikai pēc eksāmenu rezultātiem, bet arī skolēnu izaugsmes dinamikas. Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Lilita Mačtama: “Redzot vietējo kopienu iesaisti, cerot uz viņu arī turpmāku tikpat vienotu iesaisti, varam ieraudzīt, kā šīm skolām varētu būt labāka nākotne un augstāka bērnu piesaiste. Ja tas īstenojas, tad mēs būsim tikai un vienīgi ieguvēji. Jo skola, lai piesaistītu bērnus, būs spiesta padomāt par to, ko viņi piedāvā konkrētam bērnam, kā izskan šīs skolas reputācija apkārtnē.”

Skolās atzīst, ka tuvākajā laikā plāno kopsapulces, lai lemtu, ko un kā uzlabot. Piemēram, dažādojot mācību programmas, palielinot interešu izglītības pulciņu izvēli. Zigfrīda Annas Meierovica Kabiles pamatskolas direktore Anita Zēberga: “Skolotāji ir izrādījuši jau interesi, un meklēsim iespēju skolā piesaistīt tādus bērnus, kuriem ir īpašās vajadzības. Iesim mācīties.”

Ēdoles pamatskolā uzsver tās spēcīgās Ekoskolas tradīcijas. Plānots, ka varētu veidot arī starptautisku sadarbību ar citām ekoskolām un vēl vairāk izmantot skolas plašo apkārtni nodarbībām brīvā dabā. “Varbūt arī jāiesaistās uzņēmējiem, kas palīdz skolā realizēt kādas izglītības programmas un piedāvā nodarbības, nevis tikai Karjeras dienā,” saka Ēdoles pamatskolas direktora p.i. Dina Zvejniece.

Turlavas pamatskolā atzīst, ka skolēnu trūkums laukos ir skatāms plašāk, valstiski būtu jādomā, kā atdzīvināt laukus, piemēram, ar atbalstu jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei, labvēlīgākus nosacījumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un ceļu sakārtošanu. 

Turlavas pamatskolas direktores p. i. Guntra Buivida: “Es nu vienīgi varētu aicināt jaunos Turlavas iedzīvotājus domāt par otro, trešo, ceturto bērnu, tātad ataudze mums ir būtiska.”

Kuldīgas novada domes sēdē deputātiem būs jālemj, vai slēgt vienu pamatskolu. Nīkrācē situācija ir viskritiskākā – no 1. līdz 9.klasei 38 skolēni un zemi izglītības kvalitātes rādītāji.

Foto: Freepik; ilustratīvs