Lai plīvo Jāņu ugunskurs, bet ne automobilis

Dedzināt patīk visiem. Vienalga ko un vienalga kad. Ka tik dedzināt. Kamēr maz, tikmēr slepus no vecākiem jāuzrauj kāds sērkociņš. Kad paaugamies, tad jāpiesvilina plastmasas gabals, kas rada biezus dūmus un neaprakstāmu prieku pusaugu acīs. Tad ķeramies pie nopietnākiem uguns postījumiem un svilinām uz nebēdu pērno zāli jeb kūlu. Un, protams, pats par sevi ir neizbēgams Jāņu ugunskurs, kurā var vienlaicīgi uzcept apkaltušu sojas cīsiņu, tam pārlēkt pāri tradīciju vārdā. Galu galā tajā var nodedzināt vecas lupatas, atkritumus un plastmasas pudeles, jo citi līgotāji vieglā reibumā, visticamāk, šādu ekoloģisko katastrofu nepamanīs. 

Taču deg tikai tas, ko paši vēlamies nodedzināt. Deg, piemēram, arī automobiļi. Turklāt, deg visnotaļ bieži un pamatīgi. Viena lieta, ja sērkociņu uzšķīlis kāds nelabvēlis – atraidīta mīļākā, kaimiņš, kura vietā regulāri atstājam savu auto, vai vienkārši pamuļķis, kuram šādas atrakcijas šķiet gana jautras un nekaitīgas. Cita lieta, ja auto aizdegas pats un atstāj mūs pie gruzdošas nelaimes kaudzītes.

Kāpēc tā atgadās un vai varam te kaut ko lietas labā darīt? Protams, varam. Taču kā minimums jāsaprot galvenie aizdegšanās iemesli. To tad arī tagad mēģināsim izdarīt.

Teju vai 99 procentos gadījumu pie auto aizdegšanās vainojama elektrosistēma. Pats par sevi saprotams, ka neviens tīšu prātu nesavienos divus pretējas polaritātes vadus, taču lietotam automobilim ir simtiem veidu, kā šāda situācija jeb īssavienojums var rasties. Pret kādu asu malu pārrīvēta vadu žūkšņa izolācija, slikts kontakts, kādas detaļas pārkaršana – tie ir tikai daži iespējamie scenāriji. Turklāt tas var notikt gan motora telpā, gan bagāžas nodalījumā, nemaz nerunājot par automobiļa salonu, kur zem apšuvuma ir simtiem metru gari strāvas kabeļi.

No sadursmes automobiļi skaisti uzsprāgst naksnīgajās debesīs vien tikai Holivudas un Bolivudas filmās. Patiesībā tas ir diezgan rets aizdegšanās iemesls. It īpaši, ja runājam par dīzeļdegvielu, kuru pat ar piešķiltu sērkociņu aizdedzināt nebūs viegli. Cita lieta, ja benzīns kaut kur no barošanas sistēmas pa pilītei vien nokļūst uz karsta kolektora vāka vai izpūtēja posmu. Tad viss ir slikti. 

Teorētiski uzliesmot varētu arī automobiļa gāzes sistēma, taču mūsdienās tā ir tā pasargātas, ka noplūdes gadījumā visticamāk tam paredzētā vietā degs neliela mūžīgā uguns, kura nenodarīs pāri pašam spēkratam. Taču pārbaudes un profilakse nepieciešama visiem automobiļiem, lai nebūtiska sīkuma dēļ mūsu auto nepārvēršas dūmu svecē.

Ir svarīgi zināt, ko tieši šādos gadījumos darīt. Neapjukt un rīkoties mērķtiecīgi. Tā ir liela iespēja novērst vēl lielāku nelaimi.

Sekojot loģikai, secinot, ka deguma smaka tiešām nāk no mūsu auto, vispirms jāatvieno elektriskās spailes no akumulatora. Bieži vien ar šādu darbību pietiek, lai ugunsnelaimi nepieļautu. Taču te jārīkojas ļoti piesardzīgi – gandrīz visos automobiļos akumulators meklējams zem motora pārsega (dažiem modeļiem tas atrodas bagāžas nodalījumā). Atverot dzinēja pārsegu automātiski tiek radīta papildus skābekļa piekļuve sviluma vietai un dažās sekundēs tas var pārvērsties liesmu mutulī. Paraujot “haubes” drošības sviru jābūt gatavam strauji atkāpties. Starp citu, speciālisti iesaka lietotajos automobiļos ierīkot elektrības padeves slēdzi kaut kur ērti pieejamā vietā automobiļa salonālai šādās situācijās akumulatoru varētu atslēgt bez motora pārsega pacelšanas.

Ugunsdzēšamajam aparātam obligāti jābūt katrā automobilī. To paredz arī ceļu satiksmes noteikumi. Pieredzējuši autobraucēji noteikti ceļā ņems vismaz divus. To iesaka arī ugunsdzēsēji, jo nelaimes brīdī šādas lietas nekādi nevar būt par daudz. Turklāt ar noteikumu, ka dzēšamās iekārtas ir vai nu jaunas (ar atbilstošu derīguma termiņu), vai profesionāli pārbaudītas. Ugunsdzēšamā aparāta pamatā ir gaisa spiediens, kas liesmas absorbējošo pulveri ar spēku raida uguns perēklī. Gaisa spiediens nav mūžīgs, tāpēc atbilstoši instrukcijai to vajadzētu pārbaudīt sertificētos uzņēmumos.

Jārēķinās, ka viena ugunsdzēšamā aparāta sniegums ir nepilna minūte un tas var būt efektīvs tikai un vienīgi tiešā trāpījumā. Lielākā autobraucēju kļūda ir nolikt ierīci zemē un tad ķerties pie motortelpas vāka atvēršanas. Kamēr sniegsimies pēc aparāta, liesmas jau būs strauji pārņēmušas visu dzinēja telpu un parastais ugunsdzēšamais palīdzēt vairs nespēs. Pareizā rīcība – sagatavot dzēšanas ierīci vienā rokā un ar otru nelielā spraugā pavērt vāku. Pamanot deguma vietu, nekavējoties jāraida viss dzēšamā saturs tiešā trāpījumā. Šādos gadījumos ir labi, ja pa ķērienam ir kā minimums vēl viens dzēšanas balons, lai pagūtu absorbēt pēc iespējas lielāku liesmu rajonu.

Pat degošas tīras un sausas bērzu malkas pagales dūmi ir nedaudz toksiski un cilvēka veselībai bīstami. Nemaz nerunājot par gumijas, plastmasas vai citu ķīmisku materiālu degšanas dūmiem. Vispirms jau tie ir kaitīgi un spēj īsā laikā nodarīt kaitējumu plaušām un citiem elpošanas orgāniem. Taču šie ķīmiskie dūmi spēj novest cilvēku līdz samaņas zudumam, bet tas jau ir pavisam bīstami, jo neveiksmes gadījumā viss var beigties ļoti skumji. 

Vēlams, lai degoša automobiļa tuvumā atrastos pēc iespējas mazāk cilvēku. Vien tie, kas iesaistīti dzēšanas darbos. Taču jāsaprot, ka tad, ja dažu minūšu laikā ar diviem ugunsdzēšanas aparātiem nav izdevies ugunsnelaimi lokalizēt, tad tas arī neizdosies. Tādā gadījumā jāatiet drošā attālumā un jāizsauc ugunsdzēsēju un glābēju komanda, ja to nav paguvis izdarīt kāds no klātesošajiem.

Jebkurš ugunsdzēsējs vai pieredzējis autobraucējs apstiprinās, ka ir situācijas, kurās labāk paļauties uz apdrošinātāju, nevis nevajadzīgi riskēt ar savu vai līdzcilvēku dzīvību. Jebkurā gadījumā pamatots ieteikums lieku reizi apmeklēt auto elektriķi, pat tad, ja aizdomas par kādu sistēmas bojājumu ir minimālas. Labāk izdarīt visu, lai pēc tam nenāktos nožēlot dažus ietaupītus grašus un savu nolaidību. Un visiem autobraucējiem stingri jāatceras – teiciens “ar mani tas notikt nevar” parasti nestrādā!

Te gan arī vietā būs aicinājums visiem tiem satiksmes dalībniekiem, kuri nelaimes brīdī ir tuvumā. Skaidra lieta, ka krāšņa video publikācija sociālajos tīklos ir taisnākais ceļš uz galvu reibinošu slavu, taču šī ir tā reize, kad labāk savu viedo mobilo telefonu noslēpt pēc iespējas dziļāk un ar savu ugunsdzēšanas ierīci steigt palīgā. Šoreiz kādam palīdzēsim mēs – kādā citā reizē noteikti citi palīdzēs mums.