Latgalē durvis vērusi Griķu rezidence

ß“Mēs esam zemnieku saimniecība „Liepkalns”. Bioloģiskā saimniecība, bet mums ir arī Griķu rezidence,” tā iepazīstināšanu ar savu saimniecību, ar griķu lauka vidū uzcelto ēku sāk saimniece Jūlija Danilina. “Griķiem ir beidzot savas mājas, jo rezidence no angļu valodas ir dzīvesvieta, vieta, kur griķi ir mīlēti, popularizēti. Mēs arī esam griķu laukā. Šeit var vērot, kā mēs tos audzējam, kā griķi nonāk no lauka līdz galdam.”

Zemnieku saimniecībā „Liepkalns” audzē dažādus graudaugus, bet griķi ir pamatprodukts un arī saimniecības zīmols, tāpēc saimniece, uzņemot mūs, arī cienastu gatavo no griķiem. “Mēs jums cepam griķu asuškas, no griķu miltiem, jo asuškas ir tradicionāls latgaliešu ēdiens no kviešu miltiem. Aizvietojam kviešu miltus ar griķu miltiem, tādā veidā gan saglabājam tradīcijas, gan radām jaunas. Nodarbojamies ar tūristu. Tad mēs domājam, ko vēl tādu jaunu, inovatīvu varam piedāvāt. No griķiem daudz produktu ražojam, arī gatavojam šeit uz vietas, mums ir arī kulinārās meistarklases. Tas ir Latvijas superēdiens.”

Griķi un arī citas graudaugu kultūras te tiek audzētas bioloģiski – strādāt saskaņā ar dabu. te ir ne vien saimniekošanas veids, bet arī saimnieku pārliecība, savu izvēli pamato „Liepkalnu” saimnieks Aleksejs Danilins. “Pirmkārt, man ir izglītība – vides aizsardzības inženieris, otrkārt, tā zeme, tas resurss, dārgākais, kas mums ir, gribas jau strādāt ilgtspējīgi, nedarot pāri dabai, negribas jau arī sev un ģimenei pāri darīt, gribu arī saviem bērniem nodot tālāk to saprašanu, ka var izaudzēt to produkciju, neizmantojot to ķīmiju.”

Saimniecības sākums ir Alekseja no vectēva mantotie 10 hektāri zemes, kas tagad jau izauguši līdz 220 hektāriem. Iepriekš Aleksejam bija darbs pilsētā, savu soli – saimniekot laukos – viņš nenožēlo. stabils darbs pilsētā bija arī Jūlijai, kura tagad saimnieko kopā ar vīru. “Mīlestība atveda! Gribas kopā ar Alekseju darbojoties sasniegt kopējus mērķus, būt tuvāk ģimenei, tāpēc arī nolēmu atstāt darbu un pievienoties, man gribas parādīt, cik mums Latvijā ir forši zemnieki, cik foršus darbus viņi dara, kādi viņi ir malači, it īpaši bioloģiskie, jo viņi strādā ļoti daudz. Tas nav tik vienkārši – izaudzēt bez ķīmijas, un es domāju, ka mans vīrs, tas, ko viņš dara, ir unikāls, un es gribu to stāstīt arī citiem.”

Jūlijas pārziņā ir tūrisms un arī dažādu produktu gatavošana, kas arī, protams, lielākoties ir no griķiem. “Man ir savs uzņēmums, kas ražo griķu uzkodas, veselīgus batoniņus, no diedzētiem, kaltētiem griķiem, bet zemnieku saimniecība “Liepkalns” ražo pamatprodukciju – zaļie griķi, pilgraudu milti.C etru veidu milti: zaļo griķu, kviešu, rudzu un zirņu milti. Tad no miltiem ražojam arī makaronus “Joņīts”, “Madaļonka” un “Jēzups”. Mums ir latgaliešu valodā iepakojums, mēs izmantojam valodu mārketingam, jo tūristi pie mums brauc un viņiem gribas paņemt kādu dāvaniņu.”

Saimniecības straujā attīstība būtībā ir notikusi samērā neilgā laika periodā, pirkta zeme, gādāta tehnika, pārstrādes iekārtas, sakārtota meliorācija, Aleksejs atzīst: te lieti noderējis Eiropas Savienības atbalsts. “Pateicoties tām iespējām, kuras es saredzēju, es startētu trīsdesmit piecos gados, es vēl biju jaunais lauksaimnieks, tāpēc man papildus bija subsīdijas, jaunā lauksaimnieka projekts, kura ietvaros varēju iegādāties gan zemi, gan kaut kādu lietoto tehniku pašā startā, kad vēl nebija iespējas dabūt jauno. Principā, turpinot saimniekošanu, ar katru gadu ir mums iespēja rakstīt arvien vairāk tos projektus. Es neredzu tās attīstības bez papildus finansējuma. Tas atbalsts kopā ar vēlmi strādāt tad arī rada to rezultātu.”

Pēdējais realizētais projekts, kurā ir gūts Eiropas Savienības atbalsts, ir Griķu rezidence, Jūlija stāsta, ka tā ir atvērta ikvienam interesentam. “Griķu rezidencē mēs popularizējam veselīgu ēdienu, griķus kā superēdienu un bioloģisko lauksaimniecību, ilgtspējīgu domāšanu, bērniem organizējam pasākumus par zaļo domāšanu, gan pieaugušajiem, bet šeit ir arī vieta, kur var zemnieki satikties, pie mums arī dažādas institūcijas zemniekiem rīko pasākumus.”

Saimnieki vērtē, lai arī paveikts daudz, vēl ir arī lielas iespējas izaugsmei, it sevišķi jau pārstrādes jomā. 



Foto: Unsplash; ilustratīvs