Kādās ģimenes svinībās sapulcējās vesela gūzma tuvu, tālu un attālu radinieku bariņš, kā jau tas Latgales ārēs pieņemts. Pēc gaviļnieka sumināšanas, sīvā lietošanas, garmoškas spēlēšanas, draudzīga kautiņa un kopīgas dziesmas svinību viesi sāka lielīties, cik sen kuram ir autovadītāja apliecība jeb tautā sauktās tiesības. Un izrādījās, ka no klātesošajiem vissenākā autobraucēja apliecība ir kādai kundzei nedaudz pāri septiņdesmit. Par to, protams, bija jāpiepilda kausi un jāsauc urā!

Šādas kundzes un kungi mums visapkārt ir gana daudz. Pirms trīsdesmit vai vēl vairāk gadiem cilvēki cītīgi gājuši vietējā “dosaf” autoskolā, ieguvuši tiesības un nolikuši tās dziļā atvilktnē. Līdz labākiem laikiem. Līdz brīdim, kad varbūt paveiksies tikt pie pašam sava braucamrīka.

Nereti cilvēkiem ar pirms 30 gadiem izsniegtām autovadīšanas tiesībām reāla autobraukšanas pieredze ir tik, cik eksāmenus kārtojot apkārt vietējai kolhoza padomei. Un arvien vairāk šādi autovadītāji ar “milzu stāžu” uzrodas kopējā satiksmē.

Tikt pie automobiļa mūsdienās var jebkurš. Ja ne savādāk, tad pastāv taču iespēja izmantot koplietošanas automobiļus. Nenoliedzami nokļūt no punkta A līdz punktam B daudz komfortablāk ir sēžot siltā automobilī. Un tad atmiņā ataust – kaut kur bēniņos kastē starp veciem albumiem vajadzētu būt manām tiesībām!

Dažkārt dzīves apstākļi piespiež uz laiku atteikties no braukšanas ar automašīnu, lai arī ir derīga autovadītāja apliecība. Neatkarīgi no tā, cik ilgi neesat vadījuši automobili – vairākus mēnešus vai vairākus gadus – pirms atkal doties ceļā, ir nepieciešams pārliecināties, ka esat tam gatavi un neradīsiet draudus ne sev, ne pasažieriem, ne arī citiem satiksmes dalībniekiem.

Pauzei auto vadīšanas pieredzē var būt dažādi iemesli. Nereti jaunajiem šoferiem tieši uzreiz pēc autovadītāja apliecības saņemšanas ilgu laiku nav iespējas un vajadzības vadīt auto. Citkārt autovadīšanas pauze veidojos, jo persona atrodas ārzemēs, izmanto sabiedrisko transportu vai uz darbu ved citi cilvēki. Atsevišķos gadījumos atteikšanās no braukšanas pie stūres ir saistīta ar zemu pašapziņu un pārliecību par savām spējām. Atkārtoti iekāpt vadītāja lomā var mudināt, piemēram, ģimenes stāvokļa maiņa, šķiršanās no partnera, kurš vadīja automašīnu, vai pat partnera nāve. Daži cilvēki atgriežas pie stūres pēc ilgstošas ārstēšanās vai hospitalizācijas, vai arī viņi ir pārvarējuši bailes no ceļu satiksmes negadījuma. Tāpat arī pandēmija un ar to saistītā pāriešana uz attālinātu darbu daudziem cilvēkiem lika uz ilgāku laiku atteikties no braukšanas pie auto stūres.

“Pirms atgriežaties pie stūres pēc ilgāka pārtraukuma, veltiet laiku, lai atcerētos, kā darbojas dažādas automašīnas daļas un funkcijas, kā avārijas gaismas, miglas lukturi vai logu tīrītāji. Izejiet cauri it kā pašsaprotamām darbībām, piemēram, automašīnas spoguļu regulēšanai, sēdekļa un galvas balsta regulēšanai. Pievērsiet uzmanību tam, vai varat brīvi izspiest pedāļus, vai neesat aizmirsuši, kā pareizi veikt manevrus. Bieži vien no jauna būs jāapgūst plūstošas braukšanas tehnika un veidi, kā rīkoties noteiktās situācijās uz ceļa, piemēram, sarežģītos laikapstākļos vai naktī. Svarīgi izvairīties no jebkādiem traucēkļiem. Laba doma ir atsākt braukšanu vietās ar mazāk intensīvu satiksmi,” iesaka Ādams Bernards, Renault Drošas braukšanas skolas direktors.

Ja auto vadīšanas pārtraukums ir bijis ilgstošs, nevajadzētu steigties ar atgriešanos pie stūres. Dažiem autovadītājiem var būt nepieciešams ilgāks laiks, lai atgūtu pārliecību, tāpēc nevajadzētu spiest pašam sevi vai pakļauties ģimenes vai draugu spiedienam, bet gan darīt to sev atbilstošā veidā un ātrumā. Sākumā vajadzētu izvēlēties mierīgākus un vienkāršākus ceļus, kā arī izvairīties no braukšanas sastrēgumstundās. Centieties braukt ar automašīnu bieži, kaut tas būtu īss laiks un attālums, kā arī dažādos diennakts laikos, pakāpeniski palielinot nobraukto attālumu. Tuvinieka klātbūtne pasažiera sēdeklī dažkārt var palīdzēt, īpaši tad, ja var sniegt noderīgus padomus un ieteikumus. Taču tas var arī traucēt, jo daži šādā situācijā izjutīs vēl lielāku stresu. Ikvienam, kurš atsāk braukšanu pēc ilgāka pārtraukuma, ieteicams apmeklēt speciālus apmācības kursus braukšanas skolā.

Tik tālu zina sniegt svarīgākos padomus nozares profesionāļi un drošas braukšanas instruktori. Taču arī pašam autovadītājam jāsaprot, ka nekas nestāv uz vietas. Piemēram, vēl pirms divdesmit gadiem satiksmes intensitāte bija vairākas reizes rāmāka. Šā iemesla dēļ braukšanas instruktori toreiz varēja nepievērst pastiprinātu uzmanību vairākām lietām. Kaut vai pareizai un dinamiskai braukšanai joslās, ja uz ceļa tādas ir vairākas. 

Ne mazums autovadītāji, kas braukšanu apguvuši pirms divdesmit vai pat trīsdesmit gadiem, ir pārsteigti, ka ceļa kreisās joslas ir domātas tikai un vienīgi apsteigšanai. Labs piemērs ir Rīgas salu tilts, kur brīnumainā kārtā vismazāk noslogotā josla ir tieši pirmā. Jāatceras, ka satiksmes plūsmai domāta tieši šī pirmā josla. Otrā drīkst atrasties tie, kas ir jūtami ātrāki par pirmās joslas vidējo ātrumu. Savukārt trešā ir tikai un vienīgi ātram apdzīšanas manevram ar tūlītēju atgriešanos pēc iespējas tuvāk labai malai.

Šādi piemēri ir daudz un dažādi. Galvenokārt satiksmes attīstības izmaiņas skar tos, kas pie stūres nav sēdušies sen vai arī dara to ļoti reti. Visticamāk pirms atgriešanās kopējā satiksmē būtu prātīgi atsvaidzināt atmiņā satiksmes noteikumus, pievēršot uzmanību jo īpaši jaunievedumiem. 

Un, visbeidzot, vēl kāds ieteikums no nozares speciālistiem! Ja dzīvē sagadījies kādu laiku atturēties no auto vadīšanas, neviena autoskola, neviens braukšanas instruktors neatteiks iespēju atsvaidzināt zināšanas un praksi speciāli aprīkotā klasē un automobilī.