Pamatīgus izaicinājumus 2023. gads nesa lauksaimniecības nozarei. Pavasaris sākās ar vēl nepiedzīvotām salnām, kam sekoja viena no sausākajām vasarām, kā dēļ lauki izkalta. Piena nozarē strauji krita iepirkuma cenas un visbeidzot rudenī lauksaimnieku mērs bija pilns pamatīgās birokrātijas dēļ. 

Februāra sākumā piensaimnieki aizvien skaļāk signalizēja par strauji sarūkošajām piena iepirkuma cenām, kuras dažai labai saimniecībai bija nokritušas pat par 40%. Netrūka saimniecības, kas samazināja ganāmpulkus, lopiņus vedot uz kautuvēm vai pārdodot poļiem. Tikmēr citi vēl ticēja, ka gan jau būs labāk. 

Juris Antonovs, z/s “Siliņi” saimnieks: “ Man bija meži un tā es jau trešo reizi mežus salieku fermā iekšā. Lauksaimnieki vairākkārt mudināja izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē, kā arī meklēja atbalstu Eiropā, taču palīdzīgu roku neatrada. Pienāca pavasaris un maija sākumā vietām gaisa temperatūra rīta stundās noslīdēja pat līdz -10 grādiem. Tas pamatīgi skādēja plaukstošajiem augļkokiem.”

Pauls Kantāns, z/s “Abullāči” saimnieks: “Skaidrs, ka 30 līdz 50% zaudējumos ir jānoraksta.

Vēlāk maijs un jūnijs izvērtās par vieniem no sausākajiem mēnešiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Lauksaimnieku iesētie graudi nīkuļoja un ražas prognozes ar katru dienu saruka.” 

Zinta Jansone, graudaudzētāju kooperatīva “VAKS” agronome: “Temperatūra ir augsta, nevar uzņemt barības vielas, jo ir sauss un barības vielas nešķīdīnās, kaut par dārgu naudu liktas. 

Neauga arī lopbarībai tik ļoti vajadzīgā zāle. Lai ganāmpulkam sarūpētu barību, saimnieki bija gatavi ievākt neizaugušu labību vai pat mērot daudzus kilometrus līdz kāda labdara piedāvātai pļavai. Bet to pašu bija gatavi darīt arī uzpircēji no kaimiņvalstīm.”

Pēteris Bērziņš, z/s “Braslas” saimnieks: “Man pagaidām ir pēdējie limiti, bet es uz robežas, ka nākammēness kavēju maksājumus un esmu uz bankrota robežas, bet esmu viens no tiem labākajiem, jo ir ļoti daudz zemnieku, kuri jau izņēmuši avansā piena naudu, tas nozīmē, ka viņi novembrī, oktobrī vispār neko nesaņems.” 

Savukārt sākoties labības novākšanas laikam, aizvien biežāk sāka līt. Zemgali vēl piemeklēja pamatīgā lielgraudu krusa. Jau tā švaki augušos graudus lauksaimniekiem nācās papildus kaltēt, kas radīja papildus izmaksas. 

Visvaldis Gailītis, z/s “Taurenieki1” saimnieks: “Vismaz tik daudz novākt, lai ir ko ar banku norēķināties. Pārējais, gaidīsim nākamo gadu. Rudenī lauki daudzviet bija tik pielijuši, ka griķu kulšana bija pamatīgi apgrūtināta. Sals ilgi kavējās un traktori slīka.” 

Renārs Sproģis, z/s “Billes” saimnieks: ”Sniegā pie maza saliņa vākt nevar un šādā brīdī tu vienkārši nevari uzbraukt.” 

Visbeidzot zemnieku mērs bija pilns un novembra sākumā ap 700 lauksaimnieku tikās Tukuma novada Slapē, lai prasītu Zemkopības ministrijas konkrētu rīcību krīzes situācijā. Lai gan no Eiropas Savienības jau vasarā sausuma un salnu postījumu likvidēšanai tika piešķirts finansējums 6,5 miljonu apmērā, birokrātisku šķēršļu dēļ zemnieki to ilgstoši nesaņēma, līdzīgu iemeslu dēļ kavējas arī tiešu maksājumu izmaksa, bet lai strādātu lauksaimniekiem trūka apgrozāmo līdzekļu.

Guntis Celmiņš, SIA “Bēris” saimnieks: “Jāfotogrāfē sējmašīna, es sāku to darīt mān kāds zvana, izmet ārā no aplikācijas un tad es visu dienu nevaru aizsūtīt bildes.” 

Zemkopības ministrs saimniekus mierināja, ka nākotnē birokrātija vairs neprasīs tik daudz lauksaimnieku nervu. Tā pat Ministru kabinetā tika risināts jautājums par apgrozāmo līdzekļu pieejamību lauksaimniekiem, kā arī kredītprocentu daļēju dzēšanu un apdrošināšanas polišu izmaksu segšanu. 

Armands Krauze, zemkopības ministrs: “Ja šinī gadījumā nekvalificējās nevienā no atbalsta programmām, tad tā jau ir valdības kopīga lemšana. Bet es pamatā uzskatu, ka visiem ir jāapdrošinās, kopš 2017. gada, kad visiem tika izmaksātas šis milzīgās kompensācijas Latvija pārgājusi uz tādu ilgtermiņa skatījumu, ka mēs kompensējam apdrošināšanas polišu izmaksas.”

Apgrozāmo līdzekļu programmai pašlaik jau pieteikušās 200 saimniecības, kopā lūdzot ap 20 miljoniem eiro. Tiesa gan ne visas saimniecības šai programmai kvalificējas, tāpēc lauksaimnieki turpina sarunas ar valdību par zemniekiem izdevīgākiem nosacījumiem.