Janvāra sākumā, turpinoties ūdens līmeņa kāpumam Daugavā, applūda teritorijas Jēkabpils novadā. Plūdi skāra gan vasarnīcas, gan vairākas dzīvojamās mājas, vairāki cilvēki tika arī evakuēti.

Leontīne, vasarnīcas īpašniece: “Ūdens ir līdz pat mājiņai, iekšā vēl nav, bet trūkst kāda pusmetra, tad jau būs iekšā garāžā. Mums 2.stāvā, tad ceru, ka uz otro stāvu netiks, bet apakšā, kur garāža, tur noteikti, ka būs ūdens. - Jūs visu sanesāt uz otro stāvu? Jā, visu pacēlām augstāk, cik varēja ko saglābt. Palika tikai spaiņi, šis tas. Jums vasarnīca jau gadiem? Jā, gadiem. Mums jau te sen, mēs te esam 30 un vairāk gadus, bet otro reizi tikai šitādi plūdi. Agrāk nebija.”

Plūdus vasarnīcās izraisīja ūdens līmeņa paaugstināšanās Daugavā pie Zeļķu tilta.

Applūda arī piebraucamais ceļš, liedzot piekļuvi tiltam. 9.janvārī ūdens līmenis pie

Zeļķiem sasniedza 8,67 metrus virs novērojumu stacijas nulles atzīmes, tādējādi par

33 centimetriem tika pārsniegts plūdu rekords. Un jau 12.janvārī ziņojām, ka saistībā ar augsto ūdens līmeni Daugavā Jēkabpils novadā ir spēkā sarkanā līmeņa brīdinājums un sāka applūst teritorijas arī pašā pilsētā. 

Aigars Začests, SIA “Jēkabpils pakalpojumi” būvinženieris: “Šobrīd dēļ esošā augstā ūdens līmeņa Daugavā gruntsūdeņi ir atraduši brīvās vietas, kas sūcās cauri dambim. Mēs cenšamies mazināt ietekmi uz ielām, uz blakus esošām mājām. Mēģinām nostiprināt ar smilšu maisiem, ceram, ka tas palīdzēs.”

Jēkabpilieši aizvadīja ne vienu vien nemierīgu dienu un nakti arī bažās par Daugavas aizsargdambja drošību un spēju izturēt ūdens spiedienu. Vienu brīdi ūdens līmenis Daugavā jau bija pārsniedzis 8,4 metru atzīmi, kas ir kritiskā robeža. Turpināja applūst mājas un ielas, notika cilvēku evakuācija.

Dainuvīte, applūdušās mājas iedzīvotāja: “Māja tur ir lejā viss, ūdens nāk iekšā, lejas stāvā. Jau istabās? Jā. Visu svarīgāko savācāt? Jā, viss augšā no lejas ir savākts, vienīgi paši arī var dzīvot augšā, bet es braukšu. -Kāds paliek mājās? Saimnieks paliek otrā stāvā ar kaķi. -Viņš nebaidās? -Nē, viņš jau šeit pieradis no plūdiem. Augšā viss sagādāts, izdzīvot var kādu nedēļu. …..”

Kritiski augstais ūdens līmenis Daugavā un ledus sablīvējums, kam klāt nāca jauni vižņi, radīja arī bojājumus Daugavas kreisā krasta aizsargdambī un dienesti turpināja veikt tā stiprināsanas darbus, lai pasargātu pilsētu no plašākiem plūdiem. Palēnām situācija uzlabojās un dambi izdevās nosargāt, bet bojājumi tam bija stipri. 

Mareks Pujāts, Zemessardzes 56.kaujas nodrošinājuma bataljona vecākais zemessargs: “Bet stiprināšanas darbi joprojām turpinās? -Jā, jūs varat redzēt, ka tehnika pieved smiltis, akmeņus, visa dambja garumā problemātiskās vietas tiek stiprinātas. Šobrīd tas ir galvenais uzdevums.”

Situācijai Jēkabpilī sekoja līdzi visa Latvija. Tolaik vadītā Krišjāņa Kariņa valdība ārkārtējo situāciju Jēkabpilī neizsludināja, bet Krīzes vadības padomes sēdē valdība noteica, ka tā ir reģionāla mēroga katastrofa, ar kuru pašvaldība spēj tikt galā. Savukārt nu jau bijušais valsts prezidents Egils Levits arī apmeklēja Pļaviņas un Jēkabpili un teicās, ka plūdu aizsarginfrastruktūras stiprināšanai birokrātiskie šķēršļi ir jāliek malā un, ka valdībai ir jāpalīdz pašvaldībai. 

Raivis Ragainis, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs: “Novērtēsim stāvokli un tad skatīsimies, kādi ir tie darbi, ko mēs varam izdarīt. Ministrijas ir solījušas, ka būs iespējami fondu līdzekļi aizsargbūvju sakārtošanai. Noteikti, ka darbosimies šajā virzienā, jo mums jānodrošina, lai dambis būtu mūsu balsts un drošība arī turpmāk.”

Dažus mēnešus vēlāk - maijā iedzīvotājiem tika prezentēts aizsargdambja būvprojekts un sākās tā saskaņošanas process ar zemju īpašniekiem. Un, lai arī maija beigās varēja vērot, kā no dambja tiek ņemti nost smilšu maisi un zeme, kas tur bija savesti janvāra plūdu laikā, tas gan nenozīmēja to, ka nupat arī sāksies rekonstrukcijas darbi. Būvdarbu uzsākšanu kavēja gan finansējuma jautājumi, gan arī birokrātiskie šķēršļi. Vien septembra beigās Jēkabpils novada pašvaldībā tika parakstīts būvdarbu līgums par Daugavas aizsargdambja stiprināšanas būvdarbiem. Tas ir finansiāli apjomīgākais būvdarbu līgums Jēkabpils vēsturē - 14,3 miljonus eiro finansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds, 1,8 miljonus eiro – valsts, bet 641 tūkstoti eiro – pašvaldība. Darbi tika uzsākti oktobra beigās un turpināsies nākamajā gadā.