Pagājušās nedēļas lietavās applūdusi arī viena no Zemgales reģionālā arhīva glabātuvēm. Visus dokumentus esot izdevies izglābt, bet problēmu tas neatrisina. Padomju gados būvētajai ēkai likt jaunu jumtu neesot lietderīgi, jo jau gadiem ilgi ļoti sliktā stāvoklī ir visa ēka.
Nedēļu pēc postošajām lietavām Zemgales reģionālā arhīva telpās grīda ir sausa. Tā direktore Iveta Arbidāne stāsta, ka 30. jūlija rītā par otrā stāva glabātuves applūšanu darbinieki uzzinājuši, jo ieslēgusies ugunsdzēsības signalizācija. Tad arī ieraudzījuši, ka, neraugoties uz veiktajiem sagatavošanās darbiem, ar plēvi apklātajiem plauktiem, virs kuriem uzliktas kastītes lietus ūdens savākšanai, vairākos plauktos dokumentu mapes samirkušas. Arbidāne: “Augšā var redzēt, ka šeit jau tek regulāri, bet tajā dienā tas bija tik nenormāli, tik pastiprināti. Visas kastes bija pilnas, grīda slapja, visi dokumenti apšļakstīti ar lietus ūdeni. Tas skats nebija patīkams.”
Visvairāk samirkušie dokumenti nogādāti Rīgā pie restauratoriem, bet pārējie joprojām žūst tajā pašā ēkā, tikai citās telpās. Labā ziņa esot tā, ka neviens dokuments neesot gājis zūdībā.
Turpmākajiem plūdu gadījumiem pie glabātuves durvīm izvietota “pirmās palīdzības kaste dokumentiem”. Tas gan esot mazs mierinājums. Padomju laikā būvētās ēkas jumts, zem kura glabājas gandrīz divi miljoni Dobeles, Bauskas, Jelgavas novadu un Jelgavas pilsētas dokumentu no 1945. gada, ļoti slikā stāvoklī ir jau sen, ne tikai jumts. Griestos, sienās un arī uz zemes ir neskaitāmas plaisas. Dažviet uzlikti marķieri jeb lineāli, lai redzētu, vai spraugas nepalielinās. Viskritiskākā ēkas daļa jau vairākus gadus stāv tukša. Slēgta arī arhīva centrālā ieeja. Arbidāne: “Tā tagad atrodas ēkas otrajā daļā. Šeit sākumā bija darba vietas darbiniekiem, tiklīdz konstatējām plaisas, šī daļa visa ir atbrīvota. Darbinieki šeit neuzturas, arī apmeklētāji nestaigā.”
Tas, ka ēka jau kopš 2019. gada ir ļoti sliktā stāvoklī, nevienam nav noslēpums. Tomēr risinājuma joprojām nav. Ik gadu tikai apkurei vien mēnesī tiekot tērēts ap 10 000 eiro, bet jumta uzlikšanai būtu nepieciešams ap 150 000 eiro.
Nacionālā arhīva direktora vietnieks Gatis Karlsons: “Mūsuprāt, nebūtu lietderīgi šo ēku remontēt, jo mums ir ļoti kritiskā stāvoklī viss jumts. Kritiskā stāvoklī ir arī tās plaisas. Mums ir būvinženiera atzinumi, kas saka, ka ēka var palikt tur, kur viņa ir, plaisas neprogresē. Māja tomēr nesabruks, bet zināms risks ir, jo neko mēs garantēt nevaram. 2020. gada nogalē mums tika apstiprināts konceptuālais ziņojums, ka mums jāturpina ēku optimizācija un izbūve Rīgā.”
Reģionālā arhīva direktore stāsta, ka labrāt gribētu, lai arhīvs paliek Jelgavā, bet atrast piemērotas telpas apmēram 2000m2 platībā par pieņemamu īres maksu neesot izdevies. Savukārt Gatis Karlsons ReTVstāsta, ka ēka Zemgales arhīvam galvaspilsētā esot atrasta, bet tajā jāizbūvē glabātavas. “Mums nepieciešama līdzekļu piešķiršana nākamā gada budžetā, lai mēs varētu izbūvēt glabātavas, arhīvu no Jelgavas pārcelt uz Rīgu, jo es uzskatu, ka arī finansiāli arhīvam nav lietderīgi.”
Kultūras ministrijas (KM) Valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš: “Ņemot vērā minēto KM sadarbībā ar LNA un ēkas īpašnieku un apsaimniekotāju – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” – vērtēs iespējamos risinājuma variantus: rast iespēju īstenot arhīva pārcelšanu uz Skandu ielas krātuvi, mainīt visu ēkas jumtu vai remontēt jumta bojājumus. Tāpat tiek aplēsts, kādi resursi nepieciešami samitrināto lietu žāvēšanai un jaunām lietu uzglabāšanas kārbām.”
Pēc risinājuma variantu izvērtēšanas un nepieciešamā finansējuma aprēķināšanas Kultūras ministrija līdz šā gada 30. augustam iesniegšot izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
