Kurzemnieks Marģers Eglinskis kā Liepājas akadēmijas Aktiermākslas nodaļas students 1996. gadā uzsāka ārštata darbu Liepājas teātrī un jau drīz kļuva par skatītāju iemīļotu skatuves mākslinieku. Pēc 2014. gadā pārciestā infarkta kļuva par brīvmākslinieku un piedalījās dažādos projektos Rīgā, taču nesen kā piekritis piedāvājumam kļūt par štata aktieri Daugavpils teātrī. 

“Kā mans draugs jau sen atpakaļ noformulēja, ka teātris un aktieris ir kā sava veida futbola klubs un futbolists - kurš klubs ar tevi noslēdz līgumu, tur tu spēlē. Kā brīvmākslinieks vari nopelnīt tā kā vairāk, bet projekti ir projekti. Teātris ir dzīvs, īsts un mājā,” tā par vilkmi atgriezties teātrī saka aktieris. 

Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis uzsver, ka aktieru lēmums kādā brīdī mainīt darba vietu nav nekas ārkārtējs vai slikts. “Ja tev piedāvā aiziet uz citu teātri, kur ir lielāka trupa, kur tev piedāvā labākas lomas, kur ir interesantāki procesi, kur ir lielāka nauda vai kur ir labāks kolektīvs, tad tas vienkārši notiek un tas ir absolūti normāli. Es to uzskatu par brīvas profesijas ļoti lielām iespējām,” tā Rubenis.

Latvijas Universitātes asociētā profesore, antropoloģe Aivita Putniņa skaidro, ka Latvijā cilvēki lielākoties bijuši tādi kā vietsēži un ir bijis grūti pārcelties no vienas vietas uz otru, jo katram tas savs zemes stūrītis ir ārkārtīgi svarīgs. Ja Rietumeiropā samērā brīvi un viegli cilvēki maina savu dzīvesvietu, tad Latvijas iedzīvotāji ir konservatīvāki. 

Marģers Eglinskis gan pie šiem cilvēkiem nepieder, jo šobrīd viņam māju sajūta kā tāda nav. Aktierim primārais ir cilvēki, ar kuriem diendienā strādā, un viņš secina, ka visur cilvēkiem ir prieki un bēdas, katrs ar saviem plusiem un mīnusiem. 

Pilnu raidījuma "Manas jaunās mājas - Latgale" pirmo epizodi skaties šeit.

#SIF_MAF2023