Ekonomikas ministrija sagatavojusi savus priekšlikumus, kā mazināt aizvien augošās pārtikas cenas veikalos. Tikmēr tirgotāji un to pārstāvošās organizācijas uzskata, ka pašreizējais piedāvājums kropļotu konkurenci un pat var radīt vēl straujāku cenu kāpumu dažādām precēm.
Lai samazinātu cenas pārtikai, Ekonomikas ministrija piedāvā noteikt uzcenojuma griestus ikdienā nepieciešamajiem pārtikas produktiem. Cik liels varētu būt šis atļautais uzcenojums, ministrijā vēl neprecizē, taču skaidrs, ka tas neattiektos uz pilnīgi visiem pārtikas produktiem veikalu plauktos. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks ārējo ekonomisko sakaru jautājumos Edijs Šaicāns: “Mēs neregulējam pašas cenas, tās dzīvo atvērta tirgus ietvaros. Savukārt tas, ko mēs regulējam, ir šis uzcenojums, ko tirgotājs ir tiesīgs uzlikt, ko viņš ir iepircis no piegādātājiem.”
Šaicāns skaidro, ka šāds pasākums varētu darboties 6 līdz 12 mēnešus, savukārt pēc tam mazumtigotāju pienākums būs no ikdienas preču patēriņa groza izvēlēties vienu produktu, kuram jānosaka zemākā cena tirgū. Pircēji informāciju par to varēs iegūt digitālā salīdzināšanas rīkā. Šaicāns: “Tieši tirgošanā konkrētam produktam, konkrētā produktu grupā, ir jānodrošina iespēja, ka viņš ir par zemāko cenu tirgū, šis produkts visu laiku mainās šajā grupā. Ja mēs paņemam, piemēram, piena produkti, mēs neprasām, kuram produktam ir jābūt lētākam, bet tas ir paša tirgotāja izvēle, bet pienākums viņam ir katru nedēļu nodrošināt vienu produktu, kas ir lētākais tirgū.”
Tikmēr Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis ReTV norāda, ka zemākās cenas princips lielveikalu plauktos jau netieši darbojas. Taču, ja to nosaka ar likumu, var nonākt pie tā, ka, mazinot cenu vienai precei, kādai citai to var nākties palielināt, lai tirgotājam nebūtu jāstrādā ar mīnus zīmi. “Katrs veikals, cīnoties par saviem pircējiem, cenšas atrast zemākās cenas visās jūtīgajās preču kategorijās, tas jau notiek, bet tas nevar notikt visos veikalos vienādi.”
Krūzītis uzsver, ka pašlaik lielākais izaicinājums nozarei ir noturēt pārtikas cenas esošajā līmenī, ņemot vērā ārējos apstākļus. Viņaprāt, Ekonomikas ministrijas piedāvātais plāns pagaidām ir visai nekonkrēts. Krūzītis: “Vispār nav minēts un neiet pa ceļu, kas skar konkurenci un kas attīsta konkurenci. Tad varētu drošāk teikt, ka tas ir pareizēkais ceļš, lai cenas patiešām samazinātos.”
Tikmēr ekonomiste Ingūna Gulbe uzsver, Ekonomikas ministrijas centieni risināt pārmērīgi augsto pārtikas cenu jautājumu ir nozīmīgs solis. Tomēr, viņasprāt, ir rūpīgi jāpārdomā, vai to tiešām darīt ar likumu spēku, jo tas var ietekmēt arī pārējos nozares spēlētājus. Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, ekonomiste Ingūna Gulbe: “Tas var aiziet arī līdz tam par kādu cenu ražotājam jāpiedāvā veikalam, par kādu cenu zemniekam jāpiedāvā pārstrādātājam, kādu algu maksāt pārstrādes uzņēmumā, kādu tirgotājam un tā tālāk. Vajadzētu pielikt plecu, ka mums strap tirgotājiem ir lielāka konkurence, jo lielāka konkurence, jo tad viņi ir spieti vairāk skatīties. Un tad, kad ienāca “Lidl”, tad tomēr tas cenas starp tirdzniecības ķēdēm izlīdzinājās.”
Ekonomikas ministrija arī vēlas aizliegt veikaliem iznīcināt nepārdotās pārtikas preces, mudinot jau laicīgi samazināt cenas precēm, kurām tuvojas derīguma termiņa beigas. Tirgotāji uzsver, ka neviens nav ieinteresēts pārtiku izmest, jo tie ir zaudējumi, jau tagad cenšas preces savlaicīgi nocenot vai nepārdoto nodot labdarības organizācijām.
Foto: Freepik; ilustratīvs