Vairāki Latvijas un Lietuvas zinātnieki apvienojuši spēkus, lai izpētītu farmaceitisko vielu daudzumu pilsētu notekūdeņos. Tik apjomīgs pētījums abās valstīs līdz šim nav īstenots, bet atsevišķi iepriekš veikts monitorings parādījis, ka, pieaugot cilvēku patērēto medikamentu daudzumam, dabā, arī pārtikā lietotās zivīs nonāk farmaceitiskas vielas. Turpmāko divu gadu laikā, uzstādot speciālas mērierīces vairāku Latvijas un Lietuvas pilsētu notekūdeņu attīrīšanas sistēmās, zinātnieki izpētīs, cik lielos apmēros tas notiek. Projekta galvenais mērķis ir nākotnē meklēt risinājumus zāļu izraisītā piesārņojuma samazināšanai.
Cilvēku patērētais medikamentu daudzums ar katru gadu pieaug - Latvijas Zāļu valsts aģentūras dati. Līdz ar to palielinās arī notekūdeņos nonākušo farmaceitisko vielu klātbūtne, jo jau pierādīts, ka cilvēka organisms nespēj tās visas pilnībā pārstrādāt. Turklāt zāles notekūdeņos nonāk ne tikai no cilvēku urīna, bet arī pateicoties daudzu paradumam vecos medikamentus noskalot podā, lai gan patiesībā tie, lai nekaitētu dabai, ir jānodod aptiekās. Neviena no Latvijas notekūdeņu attīrīšanas sistēmām šobrīd nespēj tikt galā ar farmaceitisko vielu piesārņojumu. “Protams, laboratorija apstākļi ir laboratorijas apstākļi ar kolbām un 100 gramiem, bet šie apjomi mums nedod tādas iespējas,” saka Andis Dejus, SIA “Liepājas ūdens” valdes priekšsēdētājs.
“Mēs izstrādāsim nākamos soļus, kādas būtu iespējas optimizēt šīs attīrīšanas iekārtas, sniegsim rekomendācijas Vides ministrijai,” pauž Ieva Putna-Nīmane, Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece.
Šodien zinātnieki Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ievietoja divas ierīces, lai pēc to savāktajiem paraugiem analizētu zāļu daudzumu notekūdeņos pirms un pēc to attīrīšanas. Ūdens paraugi jau paņemti arī vairāku citu pilsētu attīrīšanas iekārtās, kā arī upēs un Baltijas jūrā, kur ieplūst attīrītie notekūdeņi. Tādu pašu darbu savā valstī tagad gan vasarā, gan ziemā veic arī zinātnieku Lietuvas kolēģi. “Koncentrējamies uz tām vielām, kuras vairāk patērē Latvijā un Lietuvā. Analizējam tās, kas būtu videi kaitīgākas. Ūdenī, kurā peldamies, ir farmaceitiski aktīvas vielas. Neizbēgt nekur,” atzīst Ieva Putna-Nīmane.
Projekta “Farmaceitiskās vielas notekūdeņos – daudzums, ietekmes un iespējas to samazināšanai” izmaksas ir nepilni 674 tūkstoši eiro, gandrīz visu summu sedz Eiropas reģionālās attīstības fonds. Zinātnieki notekūdeņus analizēs līdz nākamā gada beigām, paralēli plāno arī informatīvas kampaņas sabiedrības izglītošanai par zāļu patēriņu un veco medikamentu utilizāciju.
