Valmieru jau septīto reizi pieskandināja a cappella mūzikas festivāls, kurā ansambļu dziedātāji, mūziķi, pedagogi un citi nozares profesionāļi pulcējās, lai kopīgi piedalītos dažādās meistarklasēs, koncertos un dalītos savstarpējā pieredzē.
Sieviešu vokālā ansambļa “Melo’dia” dalībniece Lelde: “Tev ir iespēja atkal kaut ko jaunu iemācīties, iegūt jaunus kontaktus, nošu materiālus un dažādus knifus. Varbūt arī piedomāt pie tām lietām, par kurām ikdienā aizmirsti, kas ir pilnīgi normāli. Mēs ejam savā rutīnā un aizmirstam par dažām lietām, ko varam iemācīties un pārņemt no citiem. Kolektīvi, kas šeit ir atbraukuši, ir ar mūziku sirdī. Tie visi ir ļoti labi cilvēki. Jo mūzika izglābs pasauli, tas ir vairāk nekā skaidrs. Tāpēc ir jārīko šādi festivāli, ne tikai a cappella, bet arī roka un citi, kur visi vienojas lielā kopīgā dziedāšanā.”
Pavisam a cappella grupa “Latvian Voices” jau astoto reizi organizē šo festivālu, uz kuru ierodas dalībnieki no tuvākām un tālākām Latvijas vietām. “Mūsu festivālam ir ļoti brīnišķīgs skolas vecums. ļoti priecājamies par Valmieru un tās viesmīlību, un cilvēki no visas Latvijas ar lielu prieku brauc šeit ciemos. Ne tikai, lai apgūtu dziedāšanu un visas a cappella prasmes, bet arī lai apciemotu Valmieru,” stāsta “Latvian Voices” vadītāja, dziedātāja, komponiste Laura Jēkabsone.
Šoreiz festivāls ir veltīts akustiskās mūzikas izpildījumam, proti, bez skaņu pastiprinošām iekārtām. Jēkabsone: “Ejam un izzinām gan dabas skaņas, ejam un izzinām katras telpas akustiku, pierādot, ka cilvēka balss var skanēt visspēcīgāk bez jebkādas papildus apskaņošanas. Tas tiešām ir unikāli. Un tas ir arī tā – es atnāku, dziedu, neko citu nevajag.”
Kā jau tradicionāli, festivālā nozīmīga loma ir meistarklasēm, kuras šogad vadīja ne tikai “Latvian Voices” dalībnieki, bet arī viesmākslinieki, tostarp etnomuzikoloģe un folkloriste Zane Šmite, Valsts akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs un diriģents Māris Sirmais, kā arī dziedātāja un diriģente Nora Kalniņa.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad dalībnieku skaits ir rekordliels – 94 –, kas skaidri apliecina festivāla pieaugošo popularitāti. Jēkabsone: “Es būšu godīga un teikšu, ka tas arī ir limits, lai mēs varētu katru apčubināt un arī pastrādāt. A cappella dziedāšana un vokālo grupu dziedāšana ir ļoti personiska un pat intīma lieta, kad mēs satiekamies mazās grupās un izjūtam viens otru. Tāpēc arī dalībnieku skaits ir ierobežots.”
Tāpat trīs dienu laikā festivālā a cappella mūzikas cienītājus priecēja dažādi koncerti. Jēkabsone: “Šī gada festivāls ir arī pierādījums tam, ka mums Valmieras novadā ir daudz lielisku vietu, kur rīkot koncertus. Ceturtdienas uzstāšanās ar folkloras grupu “Saucējas” saimniecībā “Mičkēni” bija koncerts, par kuru katrs mākslinieks varētu sapņot. Protams, mēs izmēģināsim arī Sīmaņu baznīcas un Valmieras sākumskolas akustiku. Mums ir liels piedzīvojums atklāt daudzas un dažādas vietas, tajās arī dziedāt.”
