Nopietnas izmaiņas dažu dienu laikā piedzīvojis kāds trīsgadīgs bērns Jēkabpilī. No ierastās vides aizbildņa ģimenē, kurā bērns pavadīja aptuveni gadu, viņš uz vairākām dienām nonāca krīzes centrā, bet pēc tam viņu pie sevis paņēma bioloģiskā māte. Kādēļ bērns nonāca šādā situācijā – skaidro Vidusdaugavas televīzija.
Laila Leiskina pirms vairāk nekā gada tika iecelta par aizbildni bērnam, kura mātei bija atņemtas aizgādības tiesības. Pēc Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesas uzaicinājuma Laila pirms dažām dienām piedalījās bāriņtiesas sēdē, kurā ar lēmumu tika atjaunotas aizgādības tiesības mātei, nosakot viņai pienākumu tajā pašā dienā izņemt bērnu no bērnudārza.
Laila Leiskina, bijusī bērna aizbildne: “Viņi man uzlika, ka man nav tiesību bērnu izņemt no bērnudārza un maniem ģimenes locekļiem arī nav tiesību izņemt bērnu no bērnudārza. Man pateica – bērnu izņems līdz pulksten 19:00 māte.”
Tomēr tajā vakarā trīsgadīgā meitenīte bērnudārzā nesagaidīja savu mammu. Pirmsskolas izglītības iestādes darba laiks ir līdz pulksten 19:00. Iekšējās kārtības noteikumi paredz pienākumu bērnus no iestādes izņemt savlaicīgi – līdz darba laika beigām.
Anita Apine – Jēkabpils bērnudārza “Zvaigznīte” vadītāja: “Jau bija pāri septiņiem, vairāki darbinieki ir liecinieki, gaidījām, kad atnāks pakaļ. Neviens neatnāca, neviens tālruņa zvans nebija no tās bioloģiskās mātes. Tā kā nācās bērnu nogādāt ar policiju krīzes centrā, jo tādi mums ir noteikumi. Jo aizbildne arī – viņai bija tiesības jau pārtrauktas. Mēs ar viņu sazinājāmies, viņa teica, ka viņa to nedrīkst darīt.”
Meitenīte nonāca Jēkabpils novada Ģimenes atbalsta centrā, kas sniedz krīzes centra pakalpojumus. Bioloģiskā māte ieradās pakaļ savam bērnam tikai pēc nepilnām trim diennaktīm. Mātes kontaktus mums neizdevās dabūt, tāpēc nav zināmi iemesli, kādēļ bērns netika izņemts laikā, bet bijusī aizbildne Laila uzsver, ka bāriņtiesai bija jāņem vērā visi apstākļi – arī tas, ka sēde notika Rīgā, un, lai izņemtu bērnu no bērnudārza, vēl jāpaspēj atbraukt uz Jēkabpili.
Ginta Subbota, Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesas sabiedrisko attiecību speciāliste: “Konkrētas lietas vai lietu apstākļus mēs nekomentējam, bet modelēšu situāciju – bāriņtiesa pieņem šo lēmumu, un mamma saka, ka viņa paspēs un tiks pēc šī bērna pakaļ noteiktajā laikā, tad nav iemesla neticēt, ka viņa tā arī izdarīs un nokļūs.”
Lailai nav saprotama arī steiga, kādā bērns bija jānodod mātei.
“Ja bērniņu izņem tā uzreiz no ģimenes, nu jādod iespēja valsts iestādei sagatavot to bērniņu, salasīt drēbītes, mantiņas un visu kārtīgi, cilvēciski nodot. Man to viņi neatļāva.”
Rīgas pašvaldības bāriņtiesā uzsver, ka bāriņtiesas lēmumi stājas spēkā un izpildāmi nekavējoties – tā teikts Bāriņtiesu likumā.
Ginta Subbota:“No juridiskā aspekta nekādu pretrunu šeit nav. Protams, no cilvēciskā aspekta tiek dots laiks aizbildņiem un arī vecākiem sagatavoties un vienoties par šo tikšanos. Tomēr mums ir jāņem vērā arī tādi apstākļi, ka cilvēki ir dažādi un dažkārt arī vecākiem un aizbildņiem var būt ne tik saskanīgas attiecības. Tas var ietekmēt pāreju no ārpusģimenes aprūpētāja ģimenes pie vecākiem.”
Lai bērnam pāreja no vienas ģimenes uz otru būtu vieglāka, jāsadarbojas visiem iesaistītajiem – gan vecākiem un aizbildņiem, gan institūcijām. Jēkabpilī notikušajā gadījumā pāreja notika strauji, turklāt vēl caur krīzes centru.
Nadežda Kondratjeva, psiholoģe: “Protams, ka tas var atstāt emocionālu traumu bērna personības attīstībā, arī neskatoties uz viņa agrīno vecumu, bet katrs šis gadījums ir jāizskata individuāli. Tātad, vai bija dziļa piesaiste šai audžuģimenei vai aizbildnim, un tāpat attiecības ar vecākiem. Ja ilgstoši bija prom no ģimenes, tad tomēr ir jāmēģina veidot šis kontakts gandrīz vai no jauna.”
Jāpiebilst, ka trīsgadīgajai meitenītei šī nebija vienīgā pieredze ārpusģimenes iestādē. Bērns pirms nonākšanas aizbildniecībā bija ievietots bērnunamā.