Pierasts, ka biežāk pie autobusa stūres redzam vīriešus. Taču arī sievietes izvēlas strādāt šajā nozarē. “VTU Valmiera” starppilsētu autobusa vadītāja Pārsla Valtere, kura aptuveni gadu strādā šajā amatā, stāsta: “Principā, teiksim, tas ir bērnības sapnis. Braucot sabiedriskajā transportā, tu skaties, ka šoferis ir vienīgais, kam šūpojas beņķis. Tad ir vēlme nonākt tieši tajā sēdvietā. Ilgi nesaņēmos, bet sapnis ņem virsroku. Sākumā piepildi sapni, noliekot tiesības, bet dzīve parāda, ka tu to vari darīt.”
Viņa arī atklāj, ka laikā, kad tikko sāka pārvadāt pasažierus, daļa no tiem neslēpa izbrīnu, reizēm pat sašutumu, ka autobusa vadītāja ir sieviete. Valtere uzskata, ka pasažieriem ir saglabājušies stereotipi par sievietēm pie stūres. “Pirmās reizes, kad cilvēki pirmo reizi pie tevis kāpj, tu jūti, ka ir negatīva noskaņa, cilvēks kāpj ar sejas izteiksmi - nez vai mēs aizbrauksim līdz galam, pie stūres sēž sieviete. Aizbraucot galā, pa slidenu ceļu, kāpj ārā un ir apmierinātība, ka sieviete ir aizvedusi līdz galam. Pasažieriem sākumā ir stereotips, ka sievietes ir sliktākas autobusa vadītājas nekā vīrieši. Bet iet laiks, redz, ka viņu attieksme mainās. Ir pasažieri, kas uzskata, ka sievietes vada labāk, nekā to dara vīrieši.”
Arī iepriekš Pārsla Valtere ir strādājusi jomā, kas vairāk varētu tikt piedēvēta vīriešiem. “Iepriekš es strādāju mežā uz forvardera, arī braukšana, bet braukšana pa bezceļiem, kas savā ziņā ir liela pieredze pamatam uz autobusa. Kad esi izgājis bezceļus, saproti, ko vari un cik daudz spēj ar autobusu, lai tas būtu droši, ērti un patīkami.”
Savukārt Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes kārtības policijas biroja priekšnieks Dimitrijs Kohanovs mierina cilvēkus, sakot, ja redzam sievieti, piemēram, pie autobusa stūres, satraukumam pilnīgi nav nekāda pamata. Viņaprāt, dāmas pret šo amatu izturas pat ar lielāku atbildību, nekā to dara vīrieši. “Pēc statistikas var spriest, ka sievietes krietni mazāk iekļūst ceļu satiksmes negadījumos atšķirībā no vīriešiem. Piemēru minēšu - mototransporta, kvadracikla vadītāji. Ārpus ceļa satiksmes lauka apvidū, kur vīrieši ir diezgan pārgalvīgi, diemžēl arī nākas sastapties ar bēdīgām sekām.”
Mūsdienās, kad kļūstam arvien advancētāki, jautājums, vai vispār ir vietas aizspriedumiem par sieviešu un vīriešu profesijām. “Ja sieviete veic savu darbu pietiekami, teiksim, ne labi vai savdabīgi ar īpašām manierēm, varētu uzsvērt, ka viņa ir sieviete, ko no viņas tur gaidīt. Man liekas otrādi, ja sieviete veic savu darbu ļoti labi, viņu vairāk pamanīs un ir iespēja piesaistīt uzmanību. Ja ir gatava ieguldīt sevī pietiekami daudz, tad negribētos teikt, bet defektu pārvērst efektā, bet to savdabīgo situāciju pārvērst efektā.” Tā uzskata biedrības “Sievietes transportā” valdes locekle Monta Aleksandra Lācāne. Viņai piekrīt arī policijas pārstāvis, kurš piebilst, ka tieši svētku laikā sievietes pie stūres ir redzamas vairāk par vīriešiem.
Runājot par autotransporta nozari, biedrības “Sievietes transportā” valdes locekle Monta Aleksandra Lācāne norāda, ka Latvijā autotransporta nozarē procentuāli strādā līdz 30% sieviešu. “Jāsaka ,ka diemžēl sieviešu īpatsvars transporta nozarē ir neliels. Pasaulē tie ir aptuveni 17%, Eiropas Savienībā 20%, Latvijā tie ir aptuveni 20-30%. Jāsaka, jo tehniskāka ir nozare vai priekšmets, studiju programma vai darba vide, sieviešu būs mazāk.”
VTU-Valmiera pasažieru autobusa vadītāja iedrošina dāmas, kuras vēlētos savu karjeru saistīt ar transporta nozari, taču dažādu iemeslu dēļ to vēl nav uzdrošinājušās. “Kad esi pirmos bailes posmus pārgājis, kad nav bailes, ka saslīdēs, kad zini, ko tu dari, pasažierim ir svarīgi redzēt, ka nestandarta situācijā autobusa vadītājs neapjūk. Ka viņš ir pārliecināts jebkurā situācijā - neatkarīgi, kāda tā ir uz ceļa.”
Pēc pēdējā laika novērojumiem, redzams, ka arī darbu policijā izvēlas arvien vairāk sieviešu. Dimitrijs Kohanovs skaidro, ka iemesls tam varētu būt pavisam vienkāršs. “Sievietēm un vīriešiem ir atšķirīgas fizisko normatīvu kārtošanas, stājoties policijas dienestā. Sievietēm šie normatīvi ir mazliet mazāki, viņām ir iespēja veiksmīgāk tos nokārtot. Noteikti arī atalgojums.”
Ko vajadzētu zināt visām sievietēm, kas klusībā sapņo kļūt par autobusa vadītājām vai strādāt aviācijas nozarē, pacelt savu karjeru jaunos augstumos? Lācāne: “Pirmkārt, jāsaka, ka par uzmanību. Sievietēm ir dabiska spēja vīrišu kolektīvā piesaistīt uzmanību, mīļās dāmas, jums ir iespēja to sev vērst par labu. Tikai vienīgais ir atkarīgs no tā, cik daudz ieguldīsiet sevī, kā jūs mācīsieties, cik aktīva būsiet... Neskatoties uz apstākļiem, transports bija, ir un būs. Ja runājam par aviāciju, tad mūsdienu dinamiskā ikdiena dod iespēju un liek cilvēkiem pārvietoties ātrāk un lielākos attālumos. Saliekot visu kopā, ņemot vērā, ka mums, sievietēm, gribas stabilitāti un uzmanību, transporta nozare ir vieta, kur izpausties. Šeit nav jādomā par to, ka transporta nozarē būs vajadzīgs fiziskais spēks.”
Sievietēm, kas vēlas strādāt transporta nozarē, novēlam nebaidīties. Ja darbs šajā sfērā ir jūsu aicinājums, neatkarīgi no vecuma dariet visu iespējamo, lai savu mērķi sasniegtu.
Foto: Freepik; ilustratīvs
